Divdabja teiciens ir īpaša vārdu grupa, kuras centrā ir divdabis.
Divdabja teicienā divdabi paskaidro vismaz viens patstāvīgs vārds.
Divdabja teicienu, proti, šo vārdu grupu, no pārējās teikuma daļas atdala ar komatiem.
Divdabja teicienā divdabi paskaidro vismaz viens patstāvīgs vārds.
Divdabja teicienu, proti, šo vārdu grupu, no pārējās teikuma daļas atdala ar komatiem.
Piemērs:
Iegājis savā istabelē, Toms jau grasījās pašļūkt zem segas, kad viņu kaut kas atturēja.
iegājis savā istabelē – divdabja teiciens
iegājis – divdabis, kas veido divdabja teicienu
iegājis savā istabelē – divdabja teiciens
iegājis – divdabis, kas veido divdabja teicienu
Divdabja teicienu neveido visi divdabji.
Divdabja teicienu veido:
- lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis:
-is, ies, -usi, -usies - lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis:
-ts, -ta - daļēji lokāmais divdabis:
-dams, -dama, -damies, -damās - nelokāmais divdabis ar izskaņu -ot, -oties.
Divdabja teiciens papildina izteicēju – precizē darbības apstākļus.
Divdabja teicienam var būt laika, cēloņa, pavaddarbības, nolūka, nosacījuma un pieļāvuma nozīme.
Teikums bez divdabja teiciena | Teikums ar divdabja teicienu |
| Toms jau grasījās pašļūkt zem segas, kad viņu kaut kas atturēja. | Iegājis savā istabelē, Toms jau grasījās pašļūkt zem segas, kad viņu kaut kas atturēja. Kad Toms grasījās pašļūkt zem segas? – iegājis istabelē. Divdabja teicienam ir laika nozīme. |
Lai noteiktu divdabja teicienu teikumā:
1. jāpārliecinās, vai teikumā ir divdabis;
2. jānoskaidro, vai divdabis spēj veidot divdabja teicienu;
3. jānoskaidro, vai divdabi paskaidro citi teikuma palīglocekļi;
4. jāpārliecinās, ka divdabis nav izteicējs.
Svarīgi!
Divdabja teicienā neietilpst – teikuma gramatiskais centrs (teikuma priekšmets un izteicējs), sakārtojuma un pakārtojuma vārdi.
Svarīgi!
Divdabja teicienu neveido:
1. divdabis viens pats,
Zane ar Jāni saķērušies dejo un dzied.
Zane ar Jāni saķērušies dejo un dzied.
2. divdabis kopā ar salīdzinātājvārdu kā,
Zane kā sastingusi skatījās uz vilku.
Zane kā sastingusi skatījās uz vilku.
3. divdabis kopā ar palīgvārdu vai apstākļa vārdiem cik, gluži, pavisam, pilnīgi,
Zane no sāpēm kliedza cik spēdama.
Zane no sāpēm kliedza cik spēdama.
Svarīgi!
Divdabja teicieni teikumā var būt vienlīdzīgi.
Divdabja teicienus vienu no otra neatdala, ja tos saista sakārtojuma saikļi un, vai.
Lidojot gaisa balonā un braucot ar kuģi, var izjust plašumu un apskatīt dzimto zemi.
Divdabja teiciens teikumā var atrasties gan sākumā, gan vidū, gan beigās.
No atrašanās vietas atkarīgs komatu skaits, ar kuru divdabja teicienu atdala no pārējās teikuma daļas.
No atrašanās vietas atkarīgs komatu skaits, ar kuru divdabja teicienu atdala no pārējās teikuma daļas.
Piemērs:
Dodoties mājup, makšķernieki pie ezera pamanījuši savādu gaismu.
Vīrietis,apmetis nelielu līkumu ap zālēs ieaugušu jaunceltni, devās uz tirgus pusi.
Pēc pusstundu ilgas sarunas policists devās projām,tā arī neko neuzzinājis.
Piemērs:
Pieturzīmju lietošana teikumā ar divdabja teicienu.
Aizvēris ārdurvis Toms devās uz savu istabu.
1. Teikumā ir divdabis aizvēris.
2. aizvēris ir lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis, proti, divdabis, kurš veido divdabja teicienu.
3. Divdabi paskaidro papildinātājs: ko aizvēris? – ārdurvis.
4. Teikuma gramatiskais centrs ir Toms devās.
5. Divdabja teikums atrodas teikuma sākumā, tāpēc komats liekams aiz tā.
Aizvēris ārdurvis Toms devās uz savu istabu.
1. Teikumā ir divdabis aizvēris.
2. aizvēris ir lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis, proti, divdabis, kurš veido divdabja teicienu.
3. Divdabi paskaidro papildinātājs: ko aizvēris? – ārdurvis.
4. Teikuma gramatiskais centrs ir Toms devās.
5. Divdabja teikums atrodas teikuma sākumā, tāpēc komats liekams aiz tā.
Aizvēris ārdurvis, Toms devās uz savu istabu.
aizvēris ārdurvis – divdabja teiciens.
aizvēris ārdurvis – divdabja teiciens.
Atsauce:
Latviešu valoda 6. klasei/Dzintra Paegle. -Rīga: Zvaigzne ABC, 1996. -199 lpp.:il. - izmantotā literatūra: 166. - 167.lpp.
Divdabis un divdabja teiciens/Ināra Andžane. -Rīga: Pētergailis, 2005. -110 lpp.:il. - izmantotā literatūra: 16. - 19.lpp.
Nirējs/ Jānis Jurkāns. - Rīga: Zvaigzne ABC, [b.g]. – 215 lpp.
Divdabis un divdabja teiciens/Ināra Andžane. -Rīga: Pētergailis, 2005. -110 lpp.:il. - izmantotā literatūra: 16. - 19.lpp.
Nirējs/ Jānis Jurkāns. - Rīga: Zvaigzne ABC, [b.g]. – 215 lpp.
Valodas labirinti. Latviešu valoda 8. klasei./Iveta Vīduša. -Rīga: Zvaigzne ABC, 2008. -188 lpp.:il. - izmantotā literatūra: 104. - 112.lpp.
Valodas labirinti. Latviešu valoda 7. klasei./Santa Grigus, Baiba Zeiļaka. -Rīga: Zvaigzne ABC, 2007. -242 lpp.:il. - izmantotā literatūra: 112. - 122.lpp.
Latviešu valodas rokasgrāmata. Tabulas un shēmas./Anita Romane. -Rīga: Zvaigzne ABC, 2000. - 144 lpp.:il. - izmantotā literatūra: 98. - 99.lpp.
Valodas labirinti. Latviešu valoda 7. klasei./Santa Grigus, Baiba Zeiļaka. -Rīga: Zvaigzne ABC, 2007. -242 lpp.:il. - izmantotā literatūra: 112. - 122.lpp.
Latviešu valodas rokasgrāmata. Tabulas un shēmas./Anita Romane. -Rīga: Zvaigzne ABC, 2000. - 144 lpp.:il. - izmantotā literatūra: 98. - 99.lpp.
