Teorija

Eifēmisma jēdziens
 
Eifēmismi (no grieķu valodas: euphēmismos, eu — 'labi' + phēmi — 'runāju' un nozīmē ‘laba runa’, ‘patīkama runa’) ir emocionāli neitrāli vārdi vai izteicieni, ko lieto tabu* vārda, vulgārisma** vai cita ētisku iemeslu dēļ ierobežoti lietojama vārda vietā.
Eifēmismu uzdevums ir mazināt emocionālās iedarbības spēku vārdiem, kuri aizskar klausītāju jūtas.
Eifēmismi saistīti gan ar stilistiski, gan ar emocionāli ekspresīvo leksiku, bet īsti tie neiekļaujas ne vienā, ne otrā.
Līdzīgi žargonam un slengam eifēmismi ir mainīga leksikas kategorija. Konkrētu vārdu īslaicīgo un pārejošo raksturu nosaka gan sabiedrības attīstības posma īpatnības, gan lingvistiski faktori:
1. Eifēmismi ir atkarīgi no attiecīgā perioda modes untumiem. Eifēmismi rodas tajās jomās, kas attiecīgajā periodā un valodā tiek uzskatītas par nepatīkamām un tabu.
2. Paejot zināmam laika posmam, saikne starp eifēmismu un tā apzīmēto parādību kļūst tik cieša, ka eifēmisms pārņem negatīvās jēdziena konotācijas*** un zaudē lietojuma jēgu.
Eifēmismi skar tādas tematiskās jomas kā slimības, nāvi, dzimumattiecības, velnu, kaujas, politiku u.c.
 
Eifēmismu veidi

Ir vairāki regulāri izmantoti eifēmismu veidi:
1. svešvārdi, kas parasti ir neitrālāki
likvidēt, neitralizēt (nogalināt);
2. vispārīgi un abstraktāki vārdi un frāzes
notikumi (katastrofa/krīze);
3. netiešas parafrāzes****, izmantojot negatīvus priedēkļus
padarīt nekaitīgu (nogalināt);
4. garas perifrāzes*****
augstākais soda mērs (nāves sods);
5. negatīva lietošana – nepatīkams vārds tiek aizstāts ar tā antonīmu negatīvā formā
neteikt taisnību (melot);
6. ciešamā kārta darāmās kārtas vietā, kas ļauj nenosaukt darītāju;
7. izlaišana rakstu valodā – atsevišķu burtu lietojums, kam seko daudzpunkte.
  
Eifēmismu attīstības vēsture
 
Totalitārisms
Latviešu valodā totalitārajos laikmetos daudzi vārdi ieguva savādas nozīmes, kas bieži vien bija skaidras tikai tiem, kas zināja, kāda patiesā nozīme ir šim vārdam.
Agrīnie padomju laiki
Pirmajā padomju okupācijas gadā eifēmismu izplatība vēl ir ierobežota. Eifēmismi tiek izmantoti, raksturojot ienaidniekus. Sākoties Otrajam pasaules karam, informācija par stāvokļa nevēlamo attīstību praktiski netiek sniegta.
 
Nacisma periods
Kara sākumā eifēmismu lietojums valodā ir visai ierobežots. Tie saistās ar ebreju jautājumu, okupācijas varas politiku Čehijā vai Krievijā. Eifēmismu skaits pieaug, rodoties problēmām.
Otrās padomju okupācijas laiki
Eifēmismi tiek lietoti tad, kad noklusēt nav iespējams. Pastāv daži vispārpieņemti eifēmismi saistībā ar ikdienas dzīves grūtībām vai problēmām. Eifēmismus galvenokārt lieto politikā, kur padomju Ēzopa valoda ir labi izstrādāta, lai slēptu nelabvēlīgās tendences. Aktīvs eifēmismu lietojums parādās ikreiz, kad padomju politikā vērojamas neveiksmes vai reālā dzīve atšķiras no teorijas. Pēc 1956. gada tiek intensīvi eifemizētas Staļina represiju laika parādības. Krīze Polijā vairoja gan veco, gan jauno eifēmismu lietojumu.
Perestroika/pārkārtošanās
Perestroika/pārkārtošanās radīja daudz eifēmismu, jo atklātības perioda sākumposmā daudz ko vēl nedrīkstēja saukt īstajā vārdā, bet noklusēšana vairs nebija izeja.
Mūsdienas
Eifēmismi lielākoties ir izplūduši, jēdzieniski nepiepildīti, neskaidri un maldinoši, dažādi interpretējami un birokrātiski.
* Vārds, vārdu savienojums, ko reliģisku, estētisku, ētisku vai citu iemeslu dēļ nedrīkst lietot.
** Rupjai runai raksturīgs nepieklājīgs vārds vai izteiciens, kura lietošana ir runas uzvedības normu pārkāpums.
*** Valodas vienības (vārda, vārdformas, frazeoloģisma, teikuma) jēdzieniskā satura uzslāņojums: stilistiskā nokrāsa, emocionālais saturs, pozitīvs vai negatīvs vērtējums, tēlainība, asociatīvās sēmas (nozīmes vismazākā, tālāk nedalāmā vienība).
**** Vārda vai vārdu savienojuma nozīmes atspoguļojums ar citu vārdu vai vārdu savienojumu.
***** Netieša, tēlaina (nojēguma, domas) izteiksme (parasti ar pārnestā nozīmē lietotiem vārdiem, vārdu savienojumiem).
 
Atsauce:
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca./Indra Andersone, Ilze Čerņevska, Inta Kalniņa, Dina Nātiņa, Ruta Puriņa, Larisa Vjatere. -Rīga: Izdevniecība Avots, 2005. -892 lpp.:il. - izmantotā literatūra: 184.lpp.
Miglas vārdi./Andrejs Veisbergs. Diena, Nr.215, 2007, 14. sept., 16. - 17.lpp.
Vārdi, vārdi, vārdi… bailes aizskart vai manipulācija./Andrejs Veisbergs. Diena, 2000, 14. dec., 17.lpp.
Nāves vairs nebūs./Guntars Laganovskis. Latvijas Vēstnesis Plus, Nr.185, 2006, 30. nov., 7.lpp.
Kalpot vai kalpināt citus?/Anda Līce. Latvijas Avīze, Nr.135, 2014, 18. jūl., 3.lpp.
Politkorekcijas./Andrejs Vesibergs. Rīgas Laiks. Nr.9, 1999, 17.-22.lpp.
Latviešu literārā valoda./V. Birnbauma. -Rīga: EKA, 2004. -159 lpp.:il. - izmantotā literatūra: 134. - 135.lpp.
https://tezaurs.lv