Teorija

90% cilvēku parasti izlasa tikai virsrakstus;
70% izlasa parakstus zem attēliem;
40% izlasa ievadu;
20% izlasa visu tekstu;
5% izlasa arī raksta nobeigumu.
 
Esi pārsteigts?
Tu taču esi bijis kādā dabas takā vai dabas parkā?
Un esi pamanījis, ka šajās vietās ir dažādi stendi, kas sniedz dažādu informāciju par vietu, kur esi.
 
TEO_teksts_norādes.png
 
Un, re, šie dati iegūti, aptaujājot cilvēkus par to, kā viņi lasa šos informatīvos materiālus.
Cilvēki, kas strādā dabas parkos un kas veidoja šos stendus, bija ļoti bēdīgi.
Arī tu būtu bēdīgs, ja tavas ziņas neviens nelasītu. Vai izlasītu tikai pirmo vārdu.
 
Грусть (1).png
 
Lai cilvēki tomēr lasītu šos materiālus, dabas parku darbinieki gan paši domāja, gan sauca palīgā citus, lai saprastu,  kā ir jāraksta teksti, lai tos lasītu.
 
Lai uzrakstītu tekstu, kuru izlasītu un uztvertu lasītājs, vērā jāņem vairāki noteikumi.
1. Teksts ir jāraksta konkrētam adresātam.
Nav iespējams uzrakstīt tādu tekstu, kuru saprastu pilnīgi visi.
 
Izlasi šo tekstu!
  
TEO_teksts_instrukcija.png
 
Un tagad izlasi arī šo tekstu!
 
TEO_teksts_likums.png
 
Cik saprotami tev tie bija?
Visticamāk, ne pārāk, un tā tam arī jābūt, jo ne viens, ne otrs teksts nav domāts tev, piektklasniekam.
Pirmais teksts ir domāts karavīriem. Tas ir fragments no rokasgrāmatas par karavīra apģērbu un ekipējumu.
Bet otrais teksts domāts aptiekāriem un farmaceitiem. Tas ir fragments no valsts likuma, kas nosaka,
kā apieties ar zālēm.
Savukārt šo gan tev vajadzētu itin viegli saprast, jo šoreiz teksta adresāts esi tieši tu, 5. klases skolēns.
TEO_teksts_mācību.png
 
2. Jābūt skaidram mērķim, ko ar šo tekstu vēlamies panākt.
Lasot mācību grāmatas, tu iegūsti jaunas zināšanas.
Lasot ceļazīmes, tu iegūsti informāciju, kurp doties.
Lasot telefona lietošanas informāciju, tu saproti, kā rīkoties ar šo lietu.
 
3. Lai sasniegtu mērķi, katra teksta uzrakstīšanai jāizvēlas atbilstoši valodas līdzekļi.
Izlasi vecmāmiņas un mazdēla sarunu!
TEO_teksts_saruna.png
Visticamāk, ēršķogas dārzā paliks nenolasītas, bet vecmāmiņa domās, ka mazdēlam pietrūkst kāda darbarīka. Un iemesls šai neizpratnei ir tāds, ka vecmāmiņa un mazdēls lieto dažādu leksikas grupu vārdus. Vecmāmiņa izmanto apvidvārdu stiķene (ērkšķoga), bet mazdēls žargonismu vaibs (noskaņa).
Tātad ir svarīgi izvēlēties vārdus, kuri tava teksta adresātam ir saprotami.
Svarīgi!
Tikpat svarīgi ir izvairīties no latviešu valodā neiederīgiem vārdiem, piemēram, žargonismiem.
Jā, arī šādiem vārdiem valodā ir sava vieta, taču vienmēr jāpadomā, vai tas ir tā vērts.
Atsauce:
http://www.videsvestis.lv/ka-uzrakstit-tekstus-ko-izlasa/
https://likumi.lv/ta/id/155314-zalu-iegades-uzglabasanas-izlietosanas-uzskaites-un-iznicinasanas-kartiba-arstniecibas-iestades-un-socialas-aprupes-institucijas
https://app.soma.lv/book/pdf-reader/dabaszinibas-fd779fda-3403-4eac-ab4e-d1a63399970d?page=77&toc=399