Baltijas jūras attīstības stadijas
yantar.jpg
 
Pirmās rakstiskās ziņas par Baltijas jūru atrodamas 5. gs. p. m. ē., kad sengrieķu filozofs Hērodots rakstīja, ka ziemeļos ir jūra, kuras krastos izskalots dzintars.
 
Baltijas jūra vēsturiski tika saukta par Vendu jūru ( pēc ciltīm, kas dzīvojušas jūras krastos). Senie grieķi to dēvēja par Varjagu jūru, bet vācieši par Austrumjūru.
 
Baltijas jūra ir viena no jaunākajām jūrām pasaulē: tā sāka veidoties ledus laikmeta beigu posmā pirms 13-10 tūkstošiem gadu. Ledājam kūstot un atkāpjoties uz ziemeļiem, jūras ieplakā pakāpeniski veidojās saldūdens baseins - Baltijas ledus ezers. Baltijas ledus ezers bija daudz plašāks nekā pašreizēja Baltijas jūra. Tā teritorija aptvēra tagadējo Piejūras zemieni.
 
balt_led_ez.JPG
 
Sāļūdeņi ieplūda Baltijas ledus ezerā. Izveidojās Joldijas jūra (apmēram pirms 10300 – 9500 g.,  nosaukums veidojās pēc jūrā dzīvojušās gliemenes). Joldijas jūras līmenis bija daudz zemāks par pašreizējo Baltijas jūras līmeni.
Ledājam kūstot, samazinājās tā svars, un Fenoskandijā (tagadēja Zviedrija, Norvēģija un Somija) sākās intensīva zemes garozas celšanās. Sauszeme atdalīja Joldijas jūru no okeāna. Ūdens sāļums pakāpeniski samazinājās. Sākās trešā Baltijas jūras attīstības stadija - izveidojās Ancilus ezers (pirms 9500 – 7500 gadiem).

Zemes garozas celšanās Fenoskandijā izraisīja Baltijas jūras ieplakas relatīvu grimšanu. Tagadējo Dānijas šaurumu vietā Ancilus ezers savienojās ar okeānu un izveidoja, pirms 7500 – 4500
(2800) gadiem, sāļūdens baseinu - Litorīnas jūru.

Vēlākajos gados okeāna ūdens pieplūdums samazinājās, un apmēram pirms 4500 (2800) gadiem sākās pašreizējā Baltijas jūras attīstības stadija - izveidojās Limnejas jūra.
Atsauce:
Avots: Latvijas ģeogrāfija 9. klasei/Zinaida Melnbārde, Oļģerts Nikodemus, Maija Rozīte. -Rīga : Zvaigzne ABC, 2007. – 208 lpp. :il. – izmantotā literatūra: 48.-49.lpp.