Augājs
Augājs kopā ar reljefu un iekšzemes ūdeņiem ir viens no nozīmīgākajiem komponentiem.
Latvijas atrodas jaukto mežu apakšzonā. Tai raksturīgs gan ziemeļu esošās taigas zonas, gan dienvidos esošās platlapju mežu zonas augājs. Taigas zonu Latvijā, piemēram, pārstāv egļu meži, bet platlapju mežus - ozolu meži.
| Augu sugu izplatību Latvijā nosaka klimata, augsnes un mitruma apstākļu atšķirības. Daudzas augu sugas (priede, egle, bērzs u. c.) ir sastopamas visā Latvijā, bet ir sugas, kas atrodamas tikai noteiktā reģionā. Kurzeme un Rīgas līča Vidzemes piekrastes daļa ir bagāta ar augu sugām - okeāniskajam augu sugām, kuras ir plaši izplatītas uz rietumiem no Latvijas. |  |
Savukārt Latvijas austrumos ir sastopamas kontinentālā tipa augu sugas, kuru nav Latvijas rietumos.
Latviju šķērso arī atsevišķu augu sugu izplatības dienvidu un ziemeļu robeža. Piemēram, skābaržu meži izplatīti Eiropas rietumu un centrālajā daļā, bet Latvijā atrodas areāla ziemeļu robeža.
Latvijas ainavā nozīmīgi ir trīs galvenie veģetācijas tipi: mežs, pļava un purvs.
Meži
Meži ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas dabas bagātībām. Meži Latvijā aizņem 46% no valsts teritorijas, taču tie izvietojušies nevienmērīgi. Latvijas mežos sastopamas apmēram 50 vietējo koku un krūmu sugas. Vairāk nekā 2/3 koku ir skujkoki. Mežu apsaimniekošanas vajadzībām meži ir sagrupēti meža tipos.
Meža tips ir nogabals ar relatīvi viendabīgu koku un krūmu, kā arī zemsedzes augu sastāvu, kuru nosaka maz mainīgi augsnes un mitruma apstākļi.
Priežu meži
Priede var augt dažādos augsnes un mitruma apstākļos.
Silā kokaudzi veido priedes. Pamežā dažās vietās ir sastopami paegļi. Zemsedzē aug ķērpji, sūnas, brūklenāji, mellenāji un miltenāji, virši.
 | Mētrājs aug ar barības vielām bagātākās smilts podzola augsnēs nekā sils. Zem priedēm aug egles un bērzi. Arī zemsedze ir bagātāka - sastopami mellenāji, brūklenāji un sūnas. Damaksnī kokaudzi veido priedes kopā ar eglēm, bērziem vai apsēm. Pamežā aug pīlādži, lazdas un paegļi, zemsedzē - papardes, brūklenāji, mellenāji, zaķskābenes, vizbulītes un dažādu sugu sūnas. |
Grīnis ir viens no retāk sastopamajiem priežu mežu tipiem Latvijā.
Grīnī augošajām neliela auguma priedēm ar bērzu un melnalkšņu piejaukumu nav liela nozīme koksnes ieguvē. Tā lielākā vērtība ir augi un dzīvnieki, kuri mitinās šāda tipa mežā.
Purvājs ir viens no meža tipiem, kas aug kūdraugsnēs. Tajā aug mazražīgas neliela auguma priedes, pameža nav vai arī tas ir rets un to veido paegļi un krūkļi. Zemsedzē aug spilves, virši, lācenes, vaivariņi, dzērvenāji, zilenāji un sūnas.
Egļu meži
Egle ir viena no vērtīgākajām mūsu mežu skujkoku sugām. Tā ir izplatīta visā valsts teritorijā. Egles aug barības vielām bagātākās augsnēs, bet tām nevajag tik daudz gaismas kā priedēm.
Vērī kokaudzi veido egles ar bērzu, apšu, baltalkšņu un citu lapu koku piejaukumu. Pamežā aug pīlādži, krūkļi un lazdas. Zemsedzē aug zaķskābenes, dažādas graudzāles un sūnas.
Bērzu meži
| Bērzu meži aug ļoti atšķirīgās augsnēs un dažādos mitruma apstākļos. Tiem raksturīga strauja attīstība, bagātīga sēklu ražošana un spēja ātri "aizņemt" atbrīvojušās platības. |  |
Ozolu meži
Platlapju (ozolu, ošu, liepu, gobu un vīksnu) meži Latvijā aug upju ieleju nogāzēs, zemienēs un ezeru salās. Līdz mūsdienām ir saglabājušās tikai nelielas ozolu audzes no kādreiz Latvijas teritorijā augošajiem lielajiem ozolu mežiem. Ozoli aug gāršas tipa mežā. Gāršā bez ozoliem aug arī oši un egles.
Melnalkšņu meži
Melnalksnis ir līdz 35 m augsts koks ar tumši brūnu rievainu mizu. Tas sastopams mitrās vietās, bet visbiežāk - avoksnājos vai upju un ezeru krastos.
Pļavas
Pļava ir ekosistēma, kuras veģetāciju veido daudzgadīgie lakstaugi. Pļavas ir nozīmīga Latvijas ainavas sastāvdaļa.
 | Dabiskās pļavas Latvijā veidojušās izcirsto mežu un nosusināto purvu vietā. Dabiskās pļavas aug aptuveni 400 dažādu augu sugu. Daudzas no tām ir retas un aizsargājamas. |
Neapplūstošajās sausieņu pļavās augstieņu pauguru virsotnēs un nogāzēs aug parastā smilga, pļavas timotiņš un citas graudzāles. Jūnijā sausieņu pļavās uzzied pīpenes, gundegas un pulkstenītes.
Augstieņu starppauguru ieplakās un citos reljefa pazeminājumos izvietojušās zemās pļavas. Seklie gruntsūdeņi un avoksnāji te veicina pļavu pārpurvošanos.
Upju un ezeru krastos saglabājušās palieņu pļavas. Veģetācija palieņu pļavās mainās atkarībā no mitruma apstākļiem un augsnes. Visbiežāk sastopamie augi te ir pļavas lapsaste, dažādu sugu grīšļi, ziemeļu madara un citi augi.
Rīgas līča krastā starp Ainažiem un Salacgrīvu ir savdabīgās randu pļavas. Tās periodiski applūst ar jūras ūdeni. Tāpēc te ir izveidojušās iesāļas augsnes un aug sāļu augsni mīloši augi kā jūrmalas ceļteka un zemeņu āboliņš.
Purvi
| Purvi rodas, pārpurvojoties sauszemei vai aizaugot ūdenstilpēm. Pašreiz purvi aizņem 10% no valsts teritorijas. Purvus sadala tipos pēc barošanās režīma. |  |
Zemie jeb zāļu purvi veidojas ieplakās starp pauguriem, ezeru krastos un reljefa pazeminājumos, kur ieplūst gruntsūdens vai minerālvielām bagāti upju ūdeņi. Visbiežāk zemajos purvos aug grīšļi, spilves un niedres. Daudzviet zemie purvi ir meliorēti - nosusināti un to vietā ierīkotas ganības.
Pakāpeniski no zemajiem purviem veidojas pārejas tipa purvi. Kūdras slānim kļūstot biezākam mainās purvu barošanās apstākļi.
Kūdras slānim pieaugot, pārejas purvi pārveidojas par augstajiem purviem. Augi barības vielas šajos purvos saņem tikai no barības vielām nabadzīgajiem nokrišņiem. Šajos apstākļos aug tikai sfagnu sūnas, vaivariņi, dzērvenāji, lācenāji un sīkas priedītes.
Augstos un pārejas purvus izmanto kūdras ieguvei.
Avots: Latvijas ģeogrāfija 9. klasei/Zinaida Melnbārde, Oļģerts Nikodemus, Maija Rozīte. -Rīga : Zvaigzne ABC, 2007. – 208 lpp. :il. – izmantotā literatūra: 83.-94.lpp.
Avots: http://www.wmouse.ru/walls/images/gallery/fullsize/img_752240b0n00051.jpg
Avots: http://www.wmouse.ru/walls/images/gallery/fullsize/img_752240b0n00051.jpg
Avots: http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/0/09/Hoh_Rain_Forest_Maples.JPG
Avots: http://dziedava.lv/daba/saulkrasti/zubur_priede_020309.jpg
Avots: http://img.apollo.lv/upload/2007-06-14/102085/thumb_wide_125876.jpg
Avots: http://www.latviatourism.lv/images/piedavajums/kemeru_purvs1b.jpg