2. Dabas aizsardzība

 

Latvijas bagātība ir lielā dabas daudzveidība, skaistas ainavas, nepiesārņoti ūdeņi, maz pārveidoti meži, purvi un pļavas. Eiropā daudzas Latvijas augu un dzīvnieku sugas, kā arī biotopi ir retums.

 

 

Dabas daudzveidības un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir kļuvusi par vienu no galvenajiem mūsdienu vides politikas mērķiem daudzās Eiropas valstīs. Dabas daudzveidība nodrošina cilvēci ar noderīgiem resursiem: pārtikas un ārstniecības augiem, ražošanas izejmateriāliem un patēriņa priekšmetiem.

 

Nacionālie parki ir plaši apvidi ar izciliem dabas veidojumiem, cilvēka darbības neskartu un maz pārveidotu ainavu vai cilvēka veidotu kultūrainavu, lielu biotopu daudzveidību, kultūras un vēstures pieminekļi bagātību. Nacionālu parku izveidošanas mērķis ir aizsargāt dabas un  kultūrvēsturiskās vērtības, vienlaikus veicinot  tūrisma un vides izglītības attīstību.

 

Latvijā ir 4 nacionālie parki - Gaujas, Ķemeru, Slīteres un Raznas.

 

Ķemeru nacionālais parks izveidots, lai saglabātu unikālu augsto purvu, mitro mežu un kāpu dabisko ainavu un aizsargātu minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās vietas. Šī parka lielāko daļu aizņem Lielais Ķemeru tīrelis. Tas ir viens no plašākajiem augstajiem purviem Latvijā ar daudziem purva ezeriņiem. Te ligzdo dažādu sugu putni - dzērve, dzeltenais tārtiņš, purva tilbīte u.c. Gandrīz visā parka teritorijā dolomīta un skābo purvu ūdeņu mijiedarbībā veidojas sērūdeņi (uz tā pamata veidojas Ķemeru kūrorts).

Slīteres nacionālā parka bagātība ir arī piekrastes ciemi: Kolka, Mazirbe, Sīkrags, Saunrags un citi, kas izsenos bijuši lībiešu zvejnieku dzīvesvieta.

Rāznas nacionālais parks ir jaunākais un otrs lielākais Latvijā, kuru veido Rāznas ezers un tā gleznainās apkārtnes ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības.

 

Biosfēras rezervāti ir plašas teritorijas, kurās atrodas starptautiskas nozīmes ainavas un ekosistēmas. To izveidošanas mērķis ir dabas daudzveidības saglabāšana, vienlaikus veicinot teritorijas sociālo un ekonomisko attīstību.

 

  

 

Dabas liegumi ir teritorijas, kurās tiek aizsargātas maz pārveidotas dabiskās ainavas un ekosistēmas, reto un izzūdošo vietējo savvaļas augu vai dzīvnieku sugas. Dabas liegums var ietvert gan ezerus, gan upju ieleju posmus, gan purvus, pļavas un meža nogabalus.

 

 

Aizsargājamo ainavu apvidi ir teritorijas, kas izceļas ar savdabīgu ainavu un īpašu skaistumu. Tie izveidoti, lai aizsargātu un saglabātu Latvijai raksturīgo kultūrainavu, tās daudzveidību, vienlaikus nodrošinot iedzīvotāju atpūtai un tūrismam piemērotas vides saglabāšanai. Ir 9 aizsargājamo ainavu apvidi, piemēram, Veclaicenē, Vecpiebalgā, Augšdaugavā, Ādažos, Vestienā, Augšzemē.

 

Ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie pieminekļi ir iežu atsegumi, avoti, lieli laukakmeņi un tipiskas un retas reljefa formas. Tie ir nozīmīgi ainavas elementi, un bieži tieši ģeoloģiskie objekti nosaka tās pievilcību un saista tūristu uzmanību.