Āfrikas dabas zonas
"Atbilstoši klimatisko apstākļu izmaiņām ziemeļu un dienvidu virzienā no ekvatora, Āfrikas kontinentā ir izveidojušās vairākas dabas zonas ar savdabīgu augu un dzīvnieku valsti. Katrai no dabas zonām ir savas raksturīgās klimata iezīmes, kas nosaka tur esošo augu un dzīvnieku valsti." |  |
Mitrie ekvatoriālie meži.
"Tos dēvē arī par tropu mežiem, lietus mežiem vai hilejām. Mitrie ekvatoriālie meži aizņem 9% kontinenta teritorijas - Gvinejas līča piekrasti un Kongo ieplaku 7° D p. līdz 12° Z p.Tajos sastopamas ap 3 000 koku sugas. Pazīstamākie ir dažādi sarkankoki, galvenokārt mahagons, dzeltenkoki, ebenkoki ar melnu koksni, dzelzskoki ar ļoti cietu, smagu koksni, sandalkoki ar smaržīgu koksni, maizes koki ar lieliem, maizes klaipiem līdzīgiem augļiem, hinīnkoki, eļļas palmas, kaučukaugi, kokveida papardes, kafijkoki, piekrastē - kokospalmas. Mežos ir daudz liānas, kas kā virves vijās ap koku stumbriem, piemēram, dzeloņainā, kāpelējošā rotangpalma, kas var pārsniegt 100 m garumu. |  Āfrikas ekvatoriālie meži. |
 Orhidejas augs Āfrikas lietus mežos. | Koku stumbrus un zarus klāj epifīti - parazītaugi, kas saņem mitrumu no gaisa vai arī barojas ar citu augu sulām (orhidejas, papardes, sūnas, ķērpji u.c.) Mežu veido vairāki stāvi. Koki sasniedz pat 70 m augstumu. Tiem ir cietas spīdīgas lapas, kas nesažūst saulē un iztur spēcīgas lietusgāzes. Zemāk ēnā augošajām papardēm un citiem augiem ir platas, mīkstas lapas. |
Mežos sastopama liela dzīvnieku sugu daudzveidība. Ir arī cilvēkveidīgie pērtiķi gorillas un šimpanzes, kā arī daudz dažādu citu sugu pērtiķu - babuīni, makaki, paviāni. Biezokņos mīt mežacūkas, bifeļi, leopardi, ziloņi, antilopes, ap 750 putnu sugu - papagaiļi, degunragputni u.c. Upēs mājo nīlzirgi jeb behemoti, krokodili, bruņurupuči. Upju krastos sastopami pelikāni, flamingo, gārņi, marabu, stārķi u.c. Te ir daudz indīgu čūsku (melnās mambas, karaliskie pitoni) un kukaiņu (cecemušas, malārijodi, zirnekļi, klejotājskudras, moskīti, termīti). |  Cilvēkveidīgais pērtiķis gorilla. |
 Pigmeju cilts. | Ekvatoriālajos mežos dzīvo pigmeju tauta. Viņu dzīvesveids ir primitīvs, cieši saistīts ar norisēm dabā. Pigmeji parasti dzīvo nelielās grupās, aptuveni 20 līdz 50 cilvēki katrā. Iztiku tie sagādā medībās, vācot ēdamus augus un dzīvniekus. Mežs šiem nelielā auguma cilvēkiem dod visu - pārtiku, apģērbu, materiālus mājokļa celšanai. |
Tropu mežos nav izteiktas gadalaiku maiņas. Nosacīti var runāt par klimata diennakts izmaiņām. Dienas un nakts temperatūras atšķirība ir lielāka nekā atsevišķu mēnešu vidējo temperatūru atšķirība. Nokrišņi šajā zonā ir saistīti ar saules siltumu. Uzlecot saulei, sākas strauja iztvaikošana. Ap pusdienlaiku tā sasniedz maksimumu. Sāk veidoties mākoņi, kuri pēcpusdienā sabiezē negaisa mākoņos. Sākas bargs negaiss. Lietus laikā un arī pēc tam turpinās iztvaikošana un mākoņu veidošanās.
Dienas ritma shēma Āfrikas ekvatoriālajos mežos.
Ekvatoriālie meži mūsdienās ir apdraudēti, jo masveidīgi tiek izzāģēti vērtīgākie koki. Tiek izpostīta dabiskā vide, izzūd reti dzīvnieki. Meži tiek nodedzināti un to vietā izveidoti prosas un kukurūzas lauki. Sadegušo koku pelni sākumā ir labs mēslojums. |  |
 | Pēc pirmās ražas novākšanas laukos stāda manioku, batātes (saldos kartupeļus) u.c. To saknes sievietes saberž un iegūst cieti saturošus miltus, ko izmanto ikdienā biezputras un plāceņu gatavošanai. Tā kā šajā augsne trūdvielas veidojas tikai no augu atliekām, tad pēc mežu iznīcināšanas tās kļūst arvien neauglīgākas. Pēc trešās ražas lauki vairs nav izmantojami. Cilvēki atkal dedzina mežus un ierīko jaunus laukus. Šo metodi sauc par klejotāju zemkopību. |
Pamestajā vietās sāk augt sīki koki, bet īsts mežs var izveidoties ne ātrāk kā pēc 100 gadiem. Pasaules mitrie ekvatoriālie meži ir galvenie skābekļa ražotāji Zemes gaisa apvalkam - atmosfērai. Ja tie tiks iznīcināti, tad var mainīties gaisa sastāvs un cietīs visas dzīvās būtnes uz Zemes." |  |
Atsauce:
Kontinentu ģeogrāfija 7. klasei / Agra Lipsberga. - Rīga: Lielvārds, 1998. - izmantotā literatūra - 52.-55. lpp
http://picasaweb.google.com/lh/photo/jrSjogrwmAiBDH5pRUHsaA
http://hvbackyard.blogspot.com/2007/05/19-getting-to-know-orchids.html
http://www.cryptomundo.com/cryptozoo-news/durham-gorilla/
http://www.worldculturepictorial.com/blog/category/tags/lifestyle?page=6
http://www.globalenvision.org/topics/agriculture?page=3
http://picasaweb.google.com/lh/photo/jrSjogrwmAiBDH5pRUHsaA
http://hvbackyard.blogspot.com/2007/05/19-getting-to-know-orchids.html
http://www.cryptomundo.com/cryptozoo-news/durham-gorilla/
http://www.worldculturepictorial.com/blog/category/tags/lifestyle?page=6
http://www.globalenvision.org/topics/agriculture?page=3