Teorija

Gravitācijas spēks
  
Lidojoša sala.jpg
 
Uzmanīgi aplūko attēlu! Kas tajā šķiet neparasts?
Protams, šķiet dīvaini, ka sala lidinās pa gaisu. Bet kāpēc tas šķiet nereāli? 

Kāpēc Mēness riņķo ap Zemi, bet neatraujas un neaizlido kosmosā? Kāpēc mēs nevaram vienkārši palekties un aizlidot? Kas ir šis spēks, kas mūs notur pie Zemes? Atbilde - tā ir gravitācija. 
Gravitācija jeb gravitācijas spēks ir ķermeņu īpašība pievilkt jebkuru citu ķermeni.
Gravitācijas spēks piemīt visiem ķermeņiem. Jo lielāka ķermeņa masa, jo stiprāks ir tā gravitācijas spēks. Saule ir ļoti liela un smaga zvaigzne. Tās gravitācija notur riņķojumā ap sevi visas astoņas planētas un vēl daudzus citus ķermeņus. Vieglāku ķermeņu gravitācijas spēku mēs nejūtam, jo tas nav spēcīgs. Ikdienā mēs visvairāk jūtam Zemes gravitāciju. Zemes gravitācijas spēks liek mums atgriezties uz zemes, ja esam palēkušies. Savukārt Mēness gravitācijas ietekmē okeānā rodas paisums un bēgums.
Magnētiskais spēks
  
Magnēti uz ledusskapja.jpg
 
Kāpēc pie ledusskapja turas ceļojumu magnētiņi? Tos savā vietā notur magnētiskais spēks.
 
Magnēti_Магниты_Magnets_kopā.png
 
Magnētam ir divi poli - tos apzīmē ar S (dienvidi) un N (ziemeļi). Vienādi poli atgrūž viens otru, bet pretēji pievelk. Tas ir magnētiskais spēks.
 
Magnētiskais spēks ir divu ķermeņu pievilkšanās vai atgrūšanās.
 
Magnētisko spēku spēj radīt ķermeņi, kas satur dzelzi, niķeli un dažas citas vielas.
Izmēģini vienkāršu eksperimentu - kompasa pagatavošana no adatas. Eksperimentu vari aplūkot video (angļu valodā):
 
Nepieciešamie piederumi: trauks ar ūdeni, dzelzs adata, magnēts, koka lapa vai papīra lapiņa (nedaudz lielāka par adatu).
Darba gaita:
1) pieliec adatu pie magnēta, vari nedaudz parīvēt;
2) pārbaudi ar kādu dzelzi saturošu priekšmetu, vai adata to pievelk;
3) traukā ar ūdeni uz ūdens virsmas noliec lapu, uz kuras uzlikta adata;
4) vēro, kā pagriežas adata - viens gals pagriezīsies pret ziemeļiem;
5) ja iespējams, salīdzini adatas virzienu ar kompasa virzienu.
 
Berzes spēks
  
Slidotāji.jpg
 
Kāpēc ledus ir slidens? Kas vajadzīgs, lai varētu iet pa ledu un nenokrist?
Ledus ir ļoti gluds. Tāpēc mūsu apavi vai slidas pie ledus neaizķeras, bet slīd. Lai varētu pārvietoties pa ledu, cilvēki uz ielām kaisa smiltis vai sīkus akmentiņus. Tie pārklāj ledu plānā kārtā, veidojot grubuļainu virsmu. Pa šādu virsmu var vieglāk pārvietoties, apavi neslīd. Starp grubuļaino virsmu un apaviem veidojas saķere jeb berze.
Berze ir spēks, kas darbojas pretī kustības virzienam. Tas bremzē kustību.
Ir situācijas, kad berzes spēks mums traucē. Tas kavē ātri pārvietoties, traucē pārbīdīt smagus priekšmetus. Tomēr berzes spēks palīdz nepaslīdēt uz ledus, apturēt mašīnu un sasiet mezglus.  
 
Elastības spēks
 
Gumija.jpg
 
Kāpēc gumija pēc izstiepšanas atkal saraujas?  Gumijai piemīt elastības spēks. Jo vairāk gumiju izstiepj, jo straujāk tā atkal saraujas sākotnējā lielumā. Elastības spēks piemīt arī atsperēm. Ja atsperes ievieto gultā, tās saspiežas, kad tām uzguļas cilvēks. Kad cilvēks pieceļas no gultas, atsperes atgriežas sākotnējā lielumā. Gultā neveidojas bedres.
Elastības spēks pēc iedarbības beigām liek ķermenim atgriezties sākotnējā stāvoklī.
Elastības spēku var izmantot, lai iekustinātu ķermeņus.
 
 Bērni uz batuta.jpg
 
Piemēram, lecot uz batuta, ir vieglāk palekties uz augšu. Stingri lecot uz batuta, tā pamatne iestiepjas. Elastības spēks liek pamatnei atgriezties iepriekšējā stāvoklī. Jā lēciens ir bijis spēcīgs, batuts nepaliek līdzens, bet paceļas uz augšu, jo veidojas liels elastības spēks. Līdz ar to uz augšu tiek pastumts arī cilvēks. Jo cilvēks spēcīgāk lec uz batuta, jo augstāk var palekties, kad elastības spēks virsmu ceļ uz augšu.