Teorija

Darbības un pretdarbības spēks
Dabā ļoti bieži ķermeņi iedarbojas viens uz otru. Ja ķermeņi kustas, tie saskaras, atgrūžas un dažādi viens otru ietekmē. Dažkārt šķiet, ka šī ietekme ir neparedzama. Tomēr izrādās, ka ķermeņu savstarpējā iedarbība notiek pēc vienādiem likumiem.
 
balanced-forces.jpegpretspeki.png
  
Spēki vienmēr darbojas pa pāriem - viens pretī otram. Pirmajā attēlā redzams, ka cilvēks ar savu smagumu ieliec laipiņu, bet pretī darbojas elastības spēks, kas liek laipiņai iztaisnoties. Otrajā attēlā cilvēks kāpj ārā no laivas, pretdarbības spēks iekustina laivu pretējā virzienā.
Ja darbības un pretdarbības spēki ir vienādi, tad ķermenis nemaina kustības ātrumu. Piemēram, vispār nekustas uz galda noliktas grāmatas. Grāmatu smaguma spēks spiež uz galdu, bet galds ar savu spēku spiež uz augšu - pretī grāmatām.
Ja automašīna brauc pa ceļu, un dzinējspēks ir tikpat liels kā pretdarbības spēki (berzes spēks starp ceļu un mašīnas riepām, starp gaisu un mašīnas ķermeni), tad mašīnas ātrums nemainās.
Ja kāds no spēkiem kļūst lielāks vai mazāks, mainās kustības ātrums. Ja šoferis palielina dzinējspēku, stiprāk nospiežot gāzes pedāli, mašīna sāk braukt ātrāk. Ja šoferis palielina berzes spēku, nospiežot bremzes, mašīna brauc lēnāk.
Zinot, kā darbojas darbības un pretdarbības spēki, cilvēki var kontrolēt dažādu ķermeņu kustības ātrumu vai stabilitāti.
 
Piemērs:
Izdomā citus piemērus, kur darbojas darbības un pretdarbības spēki!
Atsauce:
 
 
http://www.dzm.lu.lv/dbz/IT/D_11/default.aspx@tabid=3&id=160.html
http://homeworkassignmenthelp.com/NewtonianMechanicsOnline.aspx