5. Izgudrojumi

Cilvēki katru dienu lieto daudzus izgudrojumus, kas atvieglo viņu dzīvi un palīdz saglabāt veselību.
 
  
 
Darbarīki. Viss, ko tu izmanto, lai paveiktu vai atvieglotu sev darbu, ir darbarīks - pildspalva, datorpele, mugursoma, arī automašīna. Pirmie darbarīki, kurus cilvēks izmantoja, bija ļoti primitīvi - koka miets vai akmens. Vēlāk, attīstoties saprātam, attīstījās arī darbarīki un ar tiem jau varēja pagatavot diezgan labus medību ieročus un drošākus patvērumus. Mūsdienās ir izgudroti daudzi mehāniskie darbarīki, kas ievērojami atvieglo cilvēka darbu.

Mehāniskie darbarīki atvieglo slodzi uz cilvēka mugurkaulu, locītavām un ļauj paveikt darbu ar mazāku piepūli.
 

 

Motors. Mūsdienās motoru izmanto gandrīz visur mehānikā - mašīnās, ceļamkrānos, lidmašīnās, arī spēļu rotaļlietās un citur. Vienus no pirmajiem motoriem cilvēks  darbināja ar ūdeni un tos izmantoja dzirnavās. Vēlāk, 1804. gadā, motora dizains attīstījās un tas ar tvaika palīdzību jau spēja darbināt lokomotīves. Šīs lokomotīves spēja attīstīt ātrumu 45 km/h. Vēlāk motori pilnveidojās, līdz 1878. gadā vācu inženieris Kārls Bencs izveidoja jaunu, automašīnām piemērotāku - divtaktu iekšdedzes dzinēju. Mūsdienās ir motori ar magnētiem, kurus darbina izmantojot tikai elektrību.

Motora izgudrošana ļāva cilvēkiem vienkāršāk, tālāk un ātrāk pārvietoties. Tomēr motoru izgudrošanai ir arī negatīva ietekme uz vidi. Mūsdienās daudzi motori tiek darbināti ar fosilo kurināmo. Tas piesārņo apkārtējo vidi un rada klimata izmaiņas uz Zemes - siltumnīcas efektu. Tāpēc cilvēki mūsdienās izgudro motorus, kas darbojas ar video draudzīgāku enerģiju. Piemēram, jau tiek ražotas mašīnas, kuru motorus darbina elektrība. Nākotnē plānots radīt mašīnas, kuras darbinās ūdeņradis un citi videi draudzīgi enerģijas avoti.
 

 

Elektrība. Ir grūti iedomāties  mūsdienās pēkšņi sākt dzīvot bez elektriskajām ierīcēm un visām to dotajām ērtībām. Apmēram pirms 200 gadiem fiziķis Alessandro Volta izgudroja pirmo elektrisko akumulatoru. Kā vienu no pirmajiem nozīmīgajiem elektrisko ierīču izgudrojumiem tiek uzskatīts Tomasa Edisona spuldzīte.

Elektrība radījusi daudz iespējas pilnvērtīgākai dzīvei. Tā ir padarījusi telpas gaišākas, ļauj darboties iekārtām, kas atvieglo cilvēka dzīvi, kā arī medicīnas ierīcēm, ar kurām var noteikt slimību diagnozi un ārstēt slimības.
 
 
 
 

Radio. 1888. gadā Heinrihs Hercs pierādīja elektromagnētisko viļņu eksistenci. 1895. gadā itāļu inženieris Guljelmo Markoni Morzes kodā raidīja pirmo radio "pārraidi" 1.5 km attālumā. 1899. gadā Melnās jūras flote varēja pārraidīt radio signālus 20 km attālumā. 1920. gadā ASV sāka raidīt pirmo radiostaciju, kas bija paredzēta plašam klausītāju lokam. Pirmā radiostacija Eiropā bija BBC un to sāka pārraidīt 1922. gadā Londonā. Pirmā radiostacija Latvijā parādījās 1925. gadā no Rīgas tagadējās Radio ielas.

Kad cilvēki iemācījās izmantot radio signālus, kļuva iespējams sazināties tad, ja cilvēki nonāca bīstamās situācijās. Piemēram, radio signālus izmantoja kuģi, bīstamu ekspedīciju dalībnieki un attālu vietu iedzīvotāji. Radās iespēja lūgt palīdzību bīstamās situācijās un ātrāk sagaidīt speciālistus.
 
   
 

Telefons. 1876. gadā skotu fiziķis Aleksandrs Bels izgudroja pirmo telefonu un veica pirmo telefonsarunu. Sākumā gan izgudrojums neguva īpašu atzinību, bet tad Bels sāka apceļot ASV, lai reklamētu savu ģeniālo veikumu. Jau pēc diviem gadiem, 1878. gadā, Bels uzsāka telefonu masveida ražošanu. 1892. gadā tika atklāta pirmā telefona sakaru līnija starp Ņujorku un Čikāgu. 1901. gadā izveidoja pirmo telefonu līniju Latvijā, starp Rīgu un Jelgavu.

Mūsdienās telefoniem ir arī daudz citu funkciju. Viedtelefoni var regulāri kontrolēt cilvēka veselības stāvokli, mudināt ievērot veselīgu dzīves veidu.
 

 

Internets. Interneta pirmsākumos, 1960-os gados, tas tika izmantots dažādās ASV universitātēs, lai varētu kopīgi izmantot vienu programmu uz dažādiem datoriem. Vēlāk militārie spēki izmantoja internetu, lai varētu nodot tālāk svarīgu informāciju. Internetu globalizēt palīdzēja PSRS palaistais satelīts "Спутник". Izlaižot pirmo populāro interneta pārlūku "Mosiac" 1993. gadā, internets sāka kļūt populārs plašākām masām. Mūsdienās internets mājās ir pieejams gandrīz katrai ģimenei ekonomiski attīstītās valstīs. Internets ir visātrākais un ērtākais plašsaziņu līdzeklis, tāpēc ir paspējis jau ievērojami aizstāt gan televīziju, gan avīzes un arī pastu.
 

 

Rentgens. Vairāki 19. gadsimta zinātnieki spēlējās ar caururbjošajiem stariem, kuri rodas, metālu apstarojot ar elektroniem. Bet rentgena starojums nebija zināms līdz 1895. gadam, kad vācietis Vilhelms Rentgens mēģināja nolikt radiācijai priekšā visādus priekšmetus. Noliekot staru ceļā savu roku, viņš pamanīja savu rokas kaulu projekciju uz sienas.

Rentgens tiek izmantots medicīnā, lai noteiktu slimības diagnozi.