Teorija

Aptaujas
Praktiskajā darba daļā var izmantot anketas.
Svarīgi!
Veidojot anketu, pētnieka uzdevums ir izvēlēties tādus jautājumus vai uzdevumus, lai iegūtā informācija pēc iespējas pilnīgāk palīdzētu atrisināt darbā izvirzītos uzdevumus.
 
Anketu veidošana
Anketā var ietvert:
1) atvērtos jautājumus;
2) slēgtos jautājumus;
3) pusslēgtos jautājumus.
 
Atvērtie jautājumi ļauj respondentam atbildēt ar saviem vārdiem. Šajā gadījumā jārēķinās, ka iegūto atbilžu apstrāde būs sarežģīta..
Atvērtie jautājumi jāuzdod tā, lai rosinātu atbildētāju domāt.
Piemērs:
Uzraksti, ko tu domā par šo problēmu...?;
Kā tev šķiet, kas izraisījis šo parādību...?
Slēgtie jautājumi ierobežo atbilžu variantus. Šo jautājumu priekšrocība ir tā, ka tos var apstrādāt ar statistikas metodēm un tie ļauj analizēt lielu atbilžu skaitu.
Piemērs:
Kur tu dzīvo? (Lūdzu pasvītro atbilstošo atbildi!)
A Pilsētas centrā       B Pilsētas nomalē             C Laukos
Pusslēgtie jautājumi paredzētajiem atbilžu variantiem papildus dod iespēju izteikt savas domas.
Piemērs:
Cik stundu diennaktī Jūs strādājat ar datoru?
a) līdz 1 stundai  
b) līdz 2 stundām
c) cits variants______________
Veidojot anketu, respondenti vienmēr jāiepazīstina ar pētāmo problēmu. To parasti raksta uzreiz zem anketas virsraksta.
Savukārt anketas beigās jāuzraksta pateicības vārdi.
Piemērs:
Paldies par anketas aizpildīšanu! paldies par atsaucību! Paldies par ieguldīto laiku!
 
Noteikti jānorāda
1) vai jāizvēlas tikai viena atbilde vai vairākas;
2) vai izvēlētā atbilde jāpasvītro vai jāatzīmē ar krustiņu.
 
Jautājumiem jābūt skaidriem un nepārprotamiem. Ieteicams pirmās 10 anketas iedot saviem draugiem, lai uzzinātu iespējamās neskaidrības un varbūtējos pārpratumus.
Anketu analīze
Anketu rezultātus vēlams analizēt saistībā ar papildinformāciju par respondentu
-  vecumu;
-  dzimumu;
-  klasi;
-  izglītību;
-  nodarbošanos;
-  dzīvesvietu, utt
Analīzē skolēns veido dažāda tipa diagrammas un noteikti analizē, komentē un izdara secinājumus.
  
Piemērs:
Analizējot atbildes uz jautājumu "Kā, Tavuprāt, varētu apkarot straujo latvāņu izplatīšanos Latvijā," varam secināt, ka respondenti kā visracionālāko risinājumu iesaka miglošanu. Zinot, ka latvānis pret ķīmiskiem preparātiem ir salīdzinoši izturīgs, būs nepieciešama liela deva. Kā nākamo risinājumu respondenti iesaka to nopļaušanu. Protams, arī sakņu izrakšana būtu efektīga metode, bet to nevarēs izdarīt lielās plantācijās.
 
Autors var minēt , cik anketas ir aizpildītas, cik tika izdalītas, cik atdotas atpakaļ, cik derīgas, cik nederīgas. Protams, jāmin iemesli, kāpēc kāda anketa uzskatāma par nederīgu. Piemēram, ja tajā jūtama pavirša attieksme, speciāli izaicinošas, muļķīgas atbildes.
 
Vienu neaizpildītas anketas paraugu var pievienot darba pielikumā, taču aizpildītās anketas paliek pie darba autora, tās pielikumā nepievieno.
 
 
Atsauce:
Hakele, R.Skolēna zinātniski pētnieciskā darbība. Rīga : RAKA, 2005. 68 lpp. izm. 23. - 24. lpp.