Bibliogrāfiskā atsauce ir īsa norādes forma, ar kuru parāda, ka izmantots cita autora darbs vai ideja.
Atsauce jālieto tā, lai lasītājam būtu nepārprotami skaidrs, cik lielā mērā izmantots cita autora darbs.
Atsauce jālieto tad, ja
- tekstā iekļauts citāts;
- tekstā dots cita autora skaitliskais materiāls, tabulas, attēli, formulas;
- izklāstīti kādas personas uzskati vai viņa teiktais;
- pieminēts kāds zinātnieku pētījums.
Atsauču veidi:
- numeratīvā metode;
- mainīgās piezīmes.
Svarīgi!
Skolēnam savā ZPD ir jāizvēlas tikai viena veida atsauces.
Numeratīvā metode
Tekstā sniedz
- izmantotā avota bibliogrāfiskās norādes kārtas numuru izmantoto informācijas avotu sarakstā (stāvrakstā),
- izmantoto lappusi (slīprakstā). Konkrētā lappuse jānorāda tikai tad, ja tekstā izmantots tiešs citējums.
Piemērs:
"... ir ziņas, ka vispirms Latvijā latvānis parādījās Madonas rajonā, kur to ieveda kā lopbarības augu" (2; 5)
Ja izmantotas vairākas lappuses, tad norāda sākuma un beigu lappusi.
Piemērs:
(2, 26 - 27)
Piemērs:
Sosnovska latvānis blīvā audzē izkonkurē jebkuru citu augu (2; 5).
Izmantojot šo atsauču metodi, vispirms jāsastāda izmantoto informācijas avotu saraksts.
Svarīgi!
Atceries, katra avota numuram no informācijas avotu saraksta ir jāparādās darbā vismaz vienu reizi. Ja darbā nav neviena atsauce uz doto avotu, tas no saraksta ir jāizņem.
Mainīgās piezīmes jeb zemsvītras atsauces
Aiz citējuma tiek lietoti kāpinātie cipari. Šie cipari apzīmē norādes, kas atbilstoši secībai tiek veidotas katras lapaspuses beigās.
Ja vienā lapaspusē pēc kārtas atkārtojas viena un tā pati atsauce, to lappuses beigās var aizstāt ar vārdu
"Turpat". Ja tiek izmantots citējums, šim vārdam pievieno attiecīgās lappuses numuru.
Piemērs:
Latvāņus ir iespējams iznīdēt ar īpašu paņēmienu, pārdurot tā saknes ar īpašu no lāpstas kāta izgatavotu duramo 10cm zem augsnes virskārtas, tādā veidā iznīcinot to dzinumus, kas spēj pārziemot. Tāds process jāveic vietās, kur nevar izmantot tehniku, tas sezonā jāatkārto vismaz 2-3 reizes. Vēl nelielās platībās latvāņus var pārsegt ar melno polietilēna plēvi vai citādāku plēvi, kas nelaiž cauri gaismu. Mazāk efektīgs paņēmiens ir bieža latvāņu appļaušana ar krūmgriezi, trimmeri vai izkapti, lielāka uzmanība jāpievērš darba aizsardzībai. Appļaušana jāveic vidēji ik pēc 2-3 nedēļām.
No 5 līdz 10 dienām pēc appļaušanas iesaka veikt apstrādi ar herbicīdiem. Bet vietās, kur latvāņi ieauguši krūmos un mežos, iesaka lietot krūmu pļāvējus- smalcinātājus, ja krūmu stumbru diametrs nepārsniedz 4-5 cm. Kur krūmu stumbrs pārsniedz šo diametru, var lietot muguras smidzinātājus vai plecā nēsājamos rokas krūmgriežus.
No 5 līdz 10 dienām pēc appļaušanas iesaka veikt apstrādi ar herbicīdiem. Bet vietās, kur latvāņi ieauguši krūmos un mežos, iesaka lietot krūmu pļāvējus- smalcinātājus, ja krūmu stumbru diametrs nepārsniedz 4-5 cm. Kur krūmu stumbrs pārsniedz šo diametru, var lietot muguras smidzinātājus vai plecā nēsājamos rokas krūmgriežus.
...