1. Tekstilmāksla. Aušana

Tekstilmāksla ir arī auduma krāsošana, apdruka, izšūšana un mežģīņu darināšana.
Parasti šķiedru ieguva no augu vai dzīvnieku valsts - kokvilnu no kokvilnas auga pogaļām, linu no linu stiebriem, vilnu no dzīvnieku vilnas vai zīdu no zīdtauriņu kāpuru kokona.

Kokvilna

Zīdtauriņi

Zīdtauriņa kāpura kokons

Mūsdienās izmanto arī sintētisko šķiedru - akrilu, neilonu, viskozi, likru. Jebkuru šķiedru jāpārveido (jāsavērpj) par pavedienu, no kura var izgatavot tekstilizstrādājumu.
Kā pirmās tekstilšķiedras senos laikos izmantoja neapstrādātus augu stiebrus. No tiem pina somas, tīklus, aizslietņus, virves. Laika gaitā cilvēks iemācījās izmantot citus šķiedras veidus - linu, džutu, dzīvnieku vilnu. 20.gadsimta beigās tekstilmākslas paraugus sāka izgatavot arī no netradicionāliem materiāliem - izmantoja koku, metālu, plastmasu.
Pirmie austie audumi tika izgatavoti Senajā Ēģiptē pirms 7000 gadiem. Tie tika austi no lina. 3 gadu tūkstotī pirms mūsu ēras aušanā sāka izmantot zīdu (Ķīnā) un kokvilnu (Indijā). Sākot ar 19.gadsimtu aizvien biežāk sāka izmantot mākslīgās šķiedras - viskozi, neilonu un likru. 

Auduma struktūra

Aušanas princips

Pastāv divu veidu stelles - horizontālās un vertikālās. Uz horizontālajām stellēm auž audumus, bet uz vertikālajām - gobelēnus un paklājus.

Vertikālās stelles

Horizontālās stelles

Aušanas metode tika izgudrota jau akmens laikmetā. Aušanai izmantoja vertikālās stelles, vēlāk tika izgudrotas horizontālās stelles.

Senā Ēģipte

Japāna

Indija

Dažās kultūrās audums noteica sociālo statusu. Jo audums sarežģītāks un smalkāks, jo augstāku pozīciju šis cilvēks ieņēma sabiedrības hierarhijā. Liela nozīme bija arī auduma ornamentiem, simboliem un krāsām, kas arī noteica rangu sabiedrībā. Piemēram, senajiem inkiem baltā un melnā krāsa apģērbā norādīja uz militāro statusu.
Eiropā starp 14. gadsimtu un 17.gadsimtu īpašus audumus dēvēja par gobelēniem (jeb špalerām), ar kuriem rotāja telpu sienas (pirmie gobelēni rotāja baznīcu interjeru). 

15.gs. gobelēns

Šajos gobelēnos tika attēlotas reliģiska, vēsturiska satura ainas, kā arī tika izmantoti folkloras tēli, piemēram, vienradzis.
Savukārt Austrumos šajā pat laikā izgatavoja nevis gobelēnus sienu dekorēšanai, bet paklājus. Šos izstrādājumus rotāja sarežģīti ornamenti, kurus veidoja dažādu simbolu kompozīcijas.

19.gadsimta gobelēns

Mūsdienu gobelēns

Gobelēni tiek eksponēti pie sienas. Tradicionāli tos rotā sižetiska vai ornamentāla kompozīcija. Šos audumus izgatavo no lina vai vilnas diegiem, bet izmanto arī zīda, zelta vai sudraba diegus, kā arī citus materiālus.
Vārds gobelēns radies 17.gs. Francijā, kur tika atvērta brāļu Gobelēnu karaliskā manufaktūra. Pirms tam lietoja nosaukumu "špalera". 

Brāļu Gobelēnu manufaktūra

Gobelēns bija pazīstams jau Senajā Ēģiptē - Tutmosa 4 kapenēs, kas datējamas ar 1400 g.p.m.ē., tika atrasts lina gobelēns, uz kura attēloti skarabeji un lotosa ziedi. Gobelēns pieminēts arī Seno Grieķu eposā par Odiseju - viņa sieva Penelope auda gobelēnu.
Eiropā gobelēns kļuva populārs pēc Krusta kariem, kad kareivji kā karagājienu trofejas atveda austrumu meistaru austos gobelēnus. Pirmais Eiropā austais gobelēns datējams ar 11. gadsimtu. Tas atradās Vācijā, Ķelnes baznīcā. Šajā gobelēnā attēloti fantastiski dzīvnieki. Romānikas laika (11.-13.gs.) gobelēniem raksturīgs ģeometrisks ornaments, heraldiskās zīmes (ģerboņu elementi) un augu ornaments. Populāri bija arī Bībeles sižeti un vēsturiskas ainas.
Gobelēnus izmantoja gan katedrāļu dekorēšanai, gan arī pils telpu dekorēšanai. Tie pasargāja no caurvēja un palīdzēja telpās saglabāt siltumu. Eiropā gobelēnus sāka izgatavot Vācijā, nedaudz vēlāk Skandināvijā. Pēc laika gobelēnu izgatavoja arī Francijā un Flandrijā.
Gobelēnu izgatavošana attīstījās līdz 19.gs., kad līdz ar tehnikas attīstību gobelēnu tradicionālā izgatavošana zaudēja savu nozīmi. Savu atdzimšanu gobelēns piedzīvoja 19.gadsimta vidū Eiropā, kad Viljams Moriss Anglijā atvēra darbnīcas, kurās gobelēnus izgatavoja pēc Viduslaiku tradīcijām.
Izšūšana - viena no rokdarbu tehnikām, auduma izrotāšana ar adatas un diega palīdzību. Kā papildmateriāli tiek izmantotas krāsainas pērlītes, metāliski pavedieni. Pirmie izšuvumu paraugi saglabājušies no Senās Ēģiptes, Ziemeļeiropas Dzelzs laikmeta posmā un Senās Ķīnas.
Mežģīnes - dekoratīvs elements, izgatavots no auduma un diegiem. Mežģīnes izmanto apģērbu un interjera dekorēšanai. Mežģīņu izgatavošanā izmanto kokvilnas, linu, zīda, sudraba vai zelta pavedienu. 
Mežģīņu izgatavošanas pirmsākumi rodami 14.gadsimta sākuma Flandrijā.

• Aušana (angļu valodā)
• Gobelēns (angļu valodā)
• Izšūti ziedi