1. Modernisms

Modernisma manifests

- moderno mākslas virzienu principu apraksts, modernisma mākslinieku uzskati par dzīvi, mākslu.
"Vācijā 20.gadsimta sākumā ne tikai nerima, bet pat saasinājās sociālās pretrunas. Līdzās vecākajiem kolēģiem reālistiem cīņā pret šo cilvēcei naidīgo pasauli iestājās arī jaunie mākslinieki. Tikai viņi savu protestu izteica kliedzošākā, asākā formā nekā viņu vecākie līdzgaitnieki, tādējādi liekot pamatus ekspresionismam.
Ekspresionisms kā virziens konstatējams 20.gs. sākumā.
Viņi ar saviem darbiem informēja par cilvēka garīgās dzīves izpausmēm, par jaunās sabiedrības pretrunu radītajiem psihiskiem kropļojumiem un to sekām. "Raksturīgi, ka ekspresionismam radās piekritēji ne tikai gleznotāju vidū, bet arī literātu, arhitektu, mūziķu, teātra un kino darbinieku aprindās. Ekspresionisma pārstāvji bieži darbojās vairākās mākslas sfērās, piemēram, austriešu ekspresionisma pārstāvis O.Kokoška bija gleznotājs un dzejnieks, vācietis E.Barlahs - tēlnieks un rakstnieks utt."2
1905.gadā Drēzdenē tika dibināta jauno mākslinieku apvienība „Tilts”. "Ar šo nosaukumu viņi gribēja uzsvērt, ka šīs apvienības biedru darbos jāsaliedējas visiem avangardisma virzieniem, kas eksistēja tālaika Vācijas mākslas dzīvē. Apvienību dibināja studenti arhitekti E.Kirhners (1880-1938), Ē.Hekels (1883-1970), K.Šmits-Rotlufs (1884-1976), kuriem 1906.gadā pievienojās E.Nolde (1867-1956), M.Pehšteins (1881-1955) u.c. Šie mākslinieki gleznoja, veidoja, apguva kokgriezuma un litogrāfijas tehniku."

E.Kirhners "Dāma krēslā"

E.Kirhners "Berlīnes ielas"

E.Kirhners "Ielas aina"

Viņus vienoja noraidoša attieksme pret akadēmismu, impresionismu. Šos māksliniekus ietekmēja fovistu dekoratīvais gleznojums, tādējādi izveidojās īpatnējs glezniecības stils - vācu fovisms. "Izmantodami vienādus paraugus un radniecīgus sižetus, "Tilta" mākslinieki izveidoja īpatnēju apvienības stilu.

E.Nolde "Maskas"

Viņi centās "ar varu" ietekmēt skatītāju, līdz augstākai antiestētiskai pakāpei pārveidojot cilvēka ķermeni, un plaši izmantoja kokgriezuma tehnikā izstrādātu asu lineārismu. Izkopjot arī citas grafikas tehnikas, "Tilta" meistari spēja pārliecinoši atklāt gan dramatiskus pārdzīvojumus, gan dumpinieciskas noskaņas."2
1913.gadā „Tilts” beidza pastāvēt.
Vācu protestējošā māksla turpināja attīstīties Minhenē, kur 1911.gadā izveidojās mākslinieku apvienība „Zilais jātnieks”. Šī apvienība tika izveidota pie almanaha „Zilais jātnieks” redakcijas, jo tika plānots, ka almanahs paudīs jaunās idejas, organizēs izstādes. Gleznotāju apvienību dibināja V.Kandinskis (1866-1944) un F.Marks (1880-1916), vēlāk viņiem pievienojās A.Make (1887-1914), A.Kubīns (1877-1959), P.Klē (1879-1940) u.c.

F.Marks "Zilo zirgu tornis"

F.Marks "Zirgs"

F.Marks "Dzīvnieku liktenis"

"Kandinskis bija arī apvienības teorētiķis. Jau 1912.gadā iznāca viņa grāmata "Par garīgumu mākslā", kurā apgalvots, ka vienīgais ceļš pasaules izzināšanā ir cilvēka subjektīvais pārdzīvojums, bet vienīgais mākslinieka daiļrades veicinātājs - zemapziņas impulss."2
"Dadaisms radās 1916.gadā Šveicē mākslinieku emigrantu aprindās un eksistēja un šokēja sabiedrību līdz 1922.gadam, kad nemanot apsīka". Nosaukums radās nejauši - kāds no grupas biedriem vārdnīcā atrada nenoteikta satura vārdu „dada”, kas tieši tādēļ likās pieņemams šim mākslas virzienam.
Pirmais pasaules karš un tā sekas iespaidoja māksliniekus. Viņi uzskatīja, ka sabiedrībā, kas mēdz slavināt cilvēka garīgās vērtības, bet pieļauj cilvēku iznīcību, nav iespējama radoša attīstība un darbība. Dadaisti centās novest līdz absurdam visas estētiskās vērtības, vērsās pret sabiedrības likumiem, morāli, reliģiju, ētiku.
"Dadaisti apliecināja sevi visos mākslas veidos. Viņi uzstājās ar aloģiskiem dzejoļiem, trokšņainu mūziku, improvizētām izrādēm un apzināti haotiskiem manifestiem. Izmantoja skrejlapas, plakātus un reklāmas, dinamiskas fotomontāžas, kurās tika apvienoti reālo priekšmetu un pieņemto priekšstatu sadrumstaloti fragmenti".2
Dadaistu darbiem nav nekādu kopīgu iezīmju. Darbības sākumā viņi meklēja iedvesmu ekspresionismā, kubismā, bet pēc laika radīja savu mākslu - antimākslu.
Antimākslas izveidotājs bija francūzis Marsels Dišāns (1887-1969) - Ņujorkas dadaistu grupas līderis.
Piemēram - izstāžu zālē uz postamenta novietots velosipēda ritenis, 1913; darbs „Strūklaka” -  otrādi apgriezts pisuārs, 1917.g.; 1919.gadā Parīzē tika izstādīta Monas Lizas krāsaina reprodukcija, kurai mākslinieks bija piezīmējis bārdu un ūsas, dodot šim darbam mistisku nosaukumu „L.H.O.O.O.”

M.Dišāns "Strūklaka"

Dadaisti pārņēma kubistu radīto kolāžu, bet pārveidoja to par patstāvīgu tehniku, pielīmētos elementus nesavienojot ar gleznotajiem elementiem.
Dadaistu centri pastāvēja Ņujorkā, Cīrihē (spilgtākais pārstāvis - Ž.Arps, 1887-1966), Parīzē (F.Pikabija, 1879-1953), Berlīnē, Ķelnē (M.Ernsts, 1891-1976) un Barselonā.
Dadaisti veicināja jaunu realitātes uztveri, sekmēja jaunu mākslas virzienu veidošanos.
Sirreālisms (no franču valodas - pāri realitātei stāvošs) sākumā bija literārs virziens. "Terminu pirmo reizi izmantoja franču dzejnieks G.Apolinērs 1917.gadā kādas savas lugas satura papildu apzīmējumam, jo autors tajā tiecās izteikt to, "kas ir pārāks par īstenību". 1924.gadā tika publicēts pirmais Andrē Bretona sastādītais sirreālisma manifests " (manifests - apraksts dotajam mākslas virzienam, kurā izskaidrota tā būtība, jēga, virziena pārstāvju uzskati par mākslu un dzīvi), kā arī iznāca oficiāla sirreālistu avīze „Sirreālisma revolūcija”.

Andrē Bretons

Tā pārstāvji - jaunie literāti - atdevās psihiskajam automātismam, proti, mēģinājumiem zīmējot vai runājot vai arī ar citiem iespējamiem līdzekļiem izpaust prāta nekontrolētās domas gaitu". A.Bretons savā manifestā rakstīja: ”Atdodoties domu strāvas diktātam, jebkāda prāta kontrole, kā arī visas estētiskās vai morāliskās pārdomas atkrīt”. Viņš norādīja, ka "racionālisms, civilizācija un progress apslāpējis iztēles aktivitāti un sirreālisma tuvākais uzdevums tāpēc esot tiktāl mobilizēt zemapziņas iedarbību, lai cilvēkā varētu rasties līdzsvars starp visām viņam piemītošajām spējām".2

Salvadors Dalī "Ņūtona ābols"

Salvadors Dalī "Gala"

Henrijs Mūrs "Gulošā figūra"

Šis manifests ietekmēja ne tikai literātus, bet arī māksliniekus.
Tēlotājmākslā sirreālisms attīstījās divos virzienos - 1) abstraktais sirreālisms (izmantoja kubisma un abstrakcionisma līdzekļus, kā arī jaunas tehnikas; mākslinieki  - H.Miro, P.Klē) un 2) figurālais sirreālisms ("sapņu idille apvienojās ar vispretīgāko reālo lietu atveidojumiem, vistiešākais naturālisms - ar fantastiskām, nereālām būtnēm iluzionistiski veidotā telpā"; mākslinieki - I.Tangī, S.Dalī, R.Magrits).

H.Miro

Ekspresionisms
V.Kandinska darbu galerija
F.Marka darbu galerija
A.Makē darbu galerija
Dadaisms
M.Dišāna darbu galerija
Sirreālisms
A.Bretons. Sirreālisma manifests
I.Tangī darbu galerija
R.Magrita darbu galerija