Teorija

Latviešu etnogrāfiskā raksta zīmes
Etnogrāfija ir zinātne, kas pēta kādas konkrētas tautas izcelšanos, izvietojumu (dzīves vietu), materiālo kultūru (visas cilvēka radītās lietas - apģērbs, rotaslietas, ieroči u.c.) un garīgo kultūru (tautasdziesmas, pasakas, teikas u.c.)
Senlatvieši priekšmetu un apģērbu rotāšanā izmantoja dažādus ornamentus.
Ornaments ir rotājums, kuru veidojošās zīmes ietver zināmu informāciju (senlatviešiem šīs zīmes lielākoties simbolizē dažādas dievības).
Ornamentam raksturīgs tā veidojošo motīvu ritmisks atkārtojums. Latviešu ornamentam raksturīga simetrija un līdzsvars.
"Ornamentu parasti iedala četrās pamatgrupās: ģeometriskā, augu, dzīvnieku un stilizētu cilvēku figūras. Raksta zīmes formu veidoja ne tikai cilvēka fantāzija, dažreiz to noteica pats ornamentējamais priekšmets - tā forma, materiāls, tehniskās apstrādes iespējas. Tas lielā mērā var noteikt zīmes raksturu - tekstilijās ornamenta līnijas būs stūrainas, bet keramikā - liektas.
Rakstu kompozīcijas
Kārtojot rakstus kompozīcijās, ievēroja noteiktus likumus, kurus nereti noteica rotājamā priekšmeta forma. Izplatītākos kompozīcijas veidus var sakārtot šādi:
1. rakstu joslas;
2. augoša raksta kompozīcijas;
3. centrētas kompozīcijas;
4. pamatu klājošās kompozīcijas.

Rakstu joslā
var atkārtoties viens vai vairāki elementi, kas var būt skārtoti rindā vai pamīšus.
Augoša raksta kompozīciju veido, ievērojot simetriju. Raksta dominante ir centrālā ass. Raksta kuplināšanai izmanto arī blakus esošās asis, tās kārto starveidīgi. Augoša raksta kompozīciju veidojot, parasti ņem vērā spoguļsimetriju,t.i., raksts centrālās ass vienā pusē atbilst tā spoguļattēlam otrā pusē.
Arī centrētajās kompozīcijās visai bieži izmanto simetriju. Raksta kārtojumos, kur centrā novietots galvenais raksts, bet tam apkārt izkārtoti sīkāki raksti, par centra rakstu parasti izvēlas centriskas formas ornamentu. Šādas kompozīcijas biežāk izmanto priekšmetos, kur rotātie laukumi labi pārskatāmi. Piemēram, kamanu segās, mutautiņos, keramikas šķīvjos u.tml.
Pamatu klājošās kompozīcijas ir rotāšanas veids, kad raksts noklāj visu rotājamo laukumu. Rakstu zīmes var tikt kārtotas divējādi: novietojot rakstus precīzi citu virs cita vai arī kārtojot rindā pamīšus."1
Senlatviešu dievības un tos simbolizējošās zīmes
Katrai dievībai ir sava darbības sfēra, kuru tā pārstāv. Tā kā senlatviešu pamatnodarbošanās bija lopkopība un zemkopība, tad ļoti daudz dievību atbildēja par šīm sfērām.
Katrai dievībai ir savi simboli, zīmes, kā to attēlot. Senais cilvēks uzskatīja, ka, ja vēlas piesaistīt konkrētu spēku, tad šī spēka simbolizējošā zīme jāattēlo uz priekšmeta. Piemēram, tradīcija dāvināt rakstainus, adītus cimdus, kuru rakstos ieadīti dažādu dievību simboli - dāvinātājs novēl dāvanas saņēmējam veiksmi konkrētā jomā.

Māra
Māru uzskata par Pasaules Māti, tādēļ bieži vien dēve arī par Zemes māti, Jūras māti, Ūdens māti, Meža māti, Veļu māti (viņa atbild par visām šīm sfērām). Šī dievība simbolizē materiālo pasauli, zemi. Māra ir auglības dieviete, tādēļ sievietes lūdza viņai palīdzību. Uzskatīja, ka Māra atbild arī par govīm, pienu (senlatvieši nodarbojās ar lopkopību, tādēļ šī dievība bija ļoti nozīmīga. Pateicībā cilvēki pacienāja ar pienu zalkti, kurš simbolizē Māru).
Māru simbolizē vairākas zīmes.Viena no tām ir krustukrusts - taisns krusts, kuram visi četri gali vēlreiz pārkrustoti. Nākamā zīme - taisna līnija, kas simbolizē zemi, kā arī trijstūris ar virsotni uz leju (norāda uz zemi) - zemes simbols. Līklocis simbolizē ūdeni. Māras zīme ir arī zalktis (cilvēki ticēja, ka Māra parādās zalkša izskatā).  

Krustukrusts






Māras krusts



Zalktis




Māras zīme cimdu rakstos

Krustukrusts

Līklocis

Zalktis

Dievs
Dievs simbolizē debesis. Viņš ir visa radītājs, kārtības uzturētājs - viss pasaulē notiek pēc viņa gribas. Dievs cilvēkiem dod svētību, palīdz viņiem, soda par pārkāpumiem. Pēc nāves cilvēks dosies pie Dieva.
Dievu simbolizē trijstūris. Tā kā Dievs atrodas debesīs, tad trijstūra virsotne norāda viņa atrašanās vietu, darbības sfēru. Otra Dieva zīme ir krusts.


Dievs un Māra

Laima
Tā pat, kā citās kultūrās, arī senajiem latviešiem bija trīs likteņdieves - Laima, Dēkla un Kārta.
Laima lemj cilvēka mūža gaitu, cilvēka likteni, pavada cilvēku visu viņa mūžu.
Dēkla lemj likteni jaundzimušajam bērnam, piedalās arī precību kārtošanā.
Kārta kārto cilvēka likteni.
Laimu simbolizē Laimas krusts. Šāda zīme pazīstama visās indoeiropiešu tautās. Tā simbolizē laimi, svētību, veiksmi. Otra Laimas zīme ir skujiņa.

Laimas krusts

Skujiņa






Saule
Tā ir viena no senākajām dievībām. Saule dod siltumu, pateicoties saulei, var izaugt laba raža. Tā kā senlatviešu pamatnodarbošanās bija zemkopība un lopkopība, tad viņi pielūdza Sauli, lai iegūtu tās labvēlību. Saule rūpējās par cilvēkiem, īpaši par bāreņiem.
Sauli simbolizē aplis. No šīs formas laika gaitā radušies dažādi stilizēti varianti - rozetes, četrstūrainās sauleszīmes.

Aplis

Rozete


Četrstūrainā Saules
zīme






Saules zīme



Saule un Laima

Austras koks
Kopā ar Saules zīmi bieži vien attēlo arī Saules koka (Austras koka) zīmi. Citās kultūrās to dēvē par Pasaules koku. Tas uzskatāmi pasauli sadala trīs sfērās: pazeme (koka saknes), virszeme (stumbrs) un debesis (lapotne).

Mēness
Visi zemnieku darbi bija atkarīgi no mēness fāzēm - ja tās ievēroja, tad laba raža un izdošanās bija garantēta (darbus nedrīkstēja uzsākt vecā, dilstošā mēnesī, jo tad tie neizdosies, tas pats attiecās uz stādīšanu, sēšanu u.t.t.). 
Zvaigznes
Senlatvieši ticēja, ka katram cilvēkam ir sava zvaigzne, kura parādās pie debesīm cilvēkam piedzimstot un nomirstot. Krītošu zvaigzni uzskatīja par aizgājēja dvēseli.
Pēc zvaigznēm cilvēks orientējās naktī; tā kā pulksteņu vēl nebija, tad zvaigznes palīdzēja noteikt laiku. 

Jumis
Atbild par auglību, labklājību, bagātību. No Jumja bija atkarīgs ražas apjoms, bet no ražas apjoma - saimes labklājība. Rudenī, pēc ražas novākšanas, Jumim ziedoja daļu no novāktās ražas.
Tā kā dzīvība sākas no pāra, tad Jumja simboli satur divu vienādu elementu pāri. 
Ūsiņš
Iesākumā Ūsiņš bija gaismas dievība. Arī pavasara atnākšanu saistīja ar Ūsiņu. Bet vēlāk šī dievība tiek pieminēta kā bišu un zirgu aizgādnis (sākotnējās nozīme zināmā mērā saglabājas - pavasarī mostas bites, zirgi uzsāk darba cēlienu, kas ilgs līdz rudenim). 

Ūsiņš un Saule
Papildinformācija
Latviešu etnogrāfija
Atsauce:
1. Latviešu rakstu zīmes/Daina Kraukle. - Rīga: Jumava, 2006. - 99 lpp. :il. - izmantotā literatūra: 7.,13.,81.-83.lpp.
Latvijas kultūras vēsture/Inga Sarma. - Rīga: RaKa, 2003. - 180 lpp. :il. - izmantotā literatūra: 28.-34.lpp.
Attēli:
Latviešu rakstainie cimdi/Mirdza Slava. - Rīga, Zinātne, 1990. - 176 lpp.
Latviešu rakstainie cimdi/Mirdza Slava. - Rīga, Zinātne, 1990. - 176 lpp.
Latvju raksti, 1.sējums. – Parīze, Latvijas grāmata, 1990
Latvju raksti, 1.sējums. – Parīze, Latvijas grāmata, 1990
http://www.liis.lv/cimdi/cimapr41.jpg
http://www.davanupiekabe.lv/uploads/products/2279/l_19017_2.jpeg
http://www.select.lv/selectshop/66076.jpg
Latviešu rakstainie cimdi/Mirdza Slava. - Rīga, Zinātne, 1990. - 176 lpp.
Latviešu rakstainie cimdi/Mirdza Slava. - Rīga, Zinātne, 1990. - 176 lpp.
Latviešu rakstainie cimdi/Mirdza Slava. - Rīga, Zinātne, 1990. - 176 lpp.
Latviešu rakstainie cimdi/Mirdza Slava. - Rīga, Zinātne, 1990. - 176 lpp.
Latviešu rakstainie cimdi/Mirdza Slava. - Rīga, Zinātne, 1990. - 176 lpp.
Latviešu rakstainie cimdi/Mirdza Slava. - Rīga, Zinātne, 1990. - 176 lpp.
Latviešu rakstainie cimdi/Mirdza Slava. - Rīga, Zinātne, 1990. - 176 lpp.
http://www.liis.lv/viduskursas_terpi/z_3.jpg
Latviešu rakstainie cimdi/Mirdza Slava. - Rīga, Zinātne, 1990. - 176 lpp.
Latviešu rakstainie cimdi/Mirdza Slava. - Rīga, Zinātne, 1990. - 176 lpp.