"Kompozīcija (no latīņu valodas compositio - sastādīšana, sacerēšana, salikums).
Daiļdarba uzbūve, daļu izkārtojums un to savstarpējā saistība, kas balstās uz darba idejisko ieceri, saturu un uzdevumu. Kompozīcija ir nozīmīgs māksliniecisko formu veidojošais faktors, kas nodrošina mākslas darba veselumu, visu tā komponentu vienotību. Kompozīcija ir mērķtiecīgi vienots vizuāli estētiskās mākslinieciskās formas elementu izkārtojums."1
Daiļdarba uzbūve, daļu izkārtojums un to savstarpējā saistība, kas balstās uz darba idejisko ieceri, saturu un uzdevumu. Kompozīcija ir nozīmīgs māksliniecisko formu veidojošais faktors, kas nodrošina mākslas darba veselumu, visu tā komponentu vienotību. Kompozīcija ir mērķtiecīgi vienots vizuāli estētiskās mākslinieciskās formas elementu izkārtojums."1
Kompozīcijas plāni
"Kompozīcijā izšķir vairākus plānus - priekšplānu, vidējo plānu un tālo plānu".2 Priekšplānu parasti nepārblīvē ar figūrām, to zīmē vispārinātu. Mākslas darba galvenos objektus (uzmanības centru) attēlo vidējā plānā. Tālo plānu atkal attēlo vispārināti.
 K.D.Frīdrihs "Ozols sniegā" |  K.Koro Ainava |
Kompozīcijas pamatprincipi
Dominante
"Dominantes principu sauc arī par uzmanības centra, psiholoģiskā centra vai vienkārši kompozīcijas centra principu. Dominantes princips kompozīcijā izpaužas kā galvenā, svarīgākā, visbūtiskākā izpratne un atklāšana, izceļot un izdalot to ar vizuālās mākslas valodas līdzekļiem.
| Dominante atklājas kā akcentēta kompozīcijas daļa pret it kā fona funkciju izpildošām pārējām mākslas darba daļām. Dominanti radīt nozīmē kādu kompozīcijas daļu veidot mazāk aktīvu, klusinātu līdz tādai pakāpei, ka tā kļūst par fonu akcentētajam, vairāk izceltajam, galvenajam. Atšķirība vai kontrasts starp fonu un akcentu var būt spēcīgi izteikts vai tik tikko jaušams, smalks un niansēts, bet tam ir jābūt. Ja tā nav, nav arī dominantes. |  K.D.Frīdrihs |
| Kā radīt dominanti? Kad, domājot par idejas realizēšanu kādā materiālā, ir teorētiski atrisināta galvenā un pakārtotā problēma un noskaidrota atsevišķo daļu nozīmīguma pakāpe, praktiski jāpanāk, lai kāda kompozīcijas daļa izceltos arī vizuāli. Visvieglākais ceļš - dominanti radīt ar formu vai apveidu lielumiem. Lielākā forma tiek saskatīta pirmā. Ja formu lielumi ir vienādi vai līdzīgi, acs priekšroku dod intensīvākas krāsas laukumam, izteiktākai tekstūrai, atšķirīgai konfigurācijai, novietojumam."3 |  K.D.Frīdrihs |
"Ritms (grieķu valodā rhytmos - vienmērīgums, saskaņotība) ir vienādu vai līdzīgu elementu vairākkārtēja atkārtošanās noteiktos laika vai telpas intervālos.
Vienādos intervālos atkārtoti vienādi elementi rada metrisku ritmu. Mazākais atkārtojamo elementu skaits ir trīs. Vienkāršākais to kārtojums ir metriskā rinda, jau sarežģītāks - divdimensiju vai trīsdimensiju elementu kārtojums laukumā, vissarežģītākais - telpiskais ritms.
 Mozaīka |  Sengrieķu tempļa kolonnas |  Sengrieķu vāze. Ģeometriskais stils |
Brīvajā ritmā
elementi (vai intervāli starp tiem) nav matemātiski vienādi. Ritms tēlotājā mākslā - tā ir "atkalparādīšanās", kad kādā citā mākslas darba daļā atkal pavīd kāds jau esošajam līdzīgs piesitiens, krāsas plankums, līniju plūdums, formu orientācija, motīvs.
Ūras standarts
Ritms var būt statisks vai dinamisks. Jo vairāk kādā vienā virzienā pieaugot vai samazinoties mainās elementi vai to intervāli (vai abi reizē), jo dinamiskāka kļūst kompozīcija."3
Kontrasts
"Kontrasts (franču valodā contraste) ir krasi izteikts pretstats. Vizuālās atšķirības, daudzveidība mākslas darbā ienes spriedzi, dzīvīgumu, dramatismu, saista uzmanību."3
Kontrastu veidi:
- Krāsu tumši gaišais kontrasts.
- Krāsu silti vēsais kontrasts.
- Papildkrāsu kontrasts (šīs krāsas viena otru izceļ, papildina).
Vienā darbā var būt pielietoti divi, vairāki vai pat visi krāsu kontrasti reizē.
 Krāsu tumši gaišais kontrasts K.D.Frīdrihs |  Krāsu tumši gaišais kontrasts T.Kouls |  Krāsu silti vēsais kontrasts A.Makē |
Bez krāsu kontrastiem var izmantot arī šādus kontrastus - "liels - mazs, vertikāls - horizontāls, tievs - resns, statisks - dinamisks, īss - garš, viens - daudz, rets - blīvs, plakans - apjomīgs, pietuvināts - aizejošs".
3
Proporcija
Proporcija
"Proporcija (latīņu valodā proportio - samērs, attiecība) - kaut kā viena samērs ar otru: veselā atsevišķu daļu savstarpējais samērs un to samēri attiecībā pret veselo. Proporcionalitāte ir svarīgs mākslas darba estētiskās pilnvērtības kritērijs."3
 K.Pisaro |  V.van Gogs |  P.Sezans |
Līdzsvars
"Līdzsvars vizuālajā mākslā - dažādās mākslas darba daļas veidojošo vizuālo elementu (krāsu, apveidu, tekstūru u.c.) vizuālā svara, izmēru, elementu izolācijas pakāpes vienādība, līdzība.
Izveidojušies vairāki līdzsvara tipi: simetriskais līdzsvars, asimetriskais līdzsvars, neskaidrais līdzsvars, neitrālais līdzsvars.
Simetriskajam līdzsvaram raksturīga centrālā ass vai radiālas asis, kuru visās pusēs vienādi zvietotas vienādas formas, krāsas elementi.
Asimetrisko līdzsvaru raksturo nosacīta centrālā ass un atšķirīgu elementu sabalansētība. Optiski jūtamās simetrijas ass abās pusēs vizuālie elementi nav identiski un nav arī identiski sakārtoti, taču ir vizuāli nolīdzsvaroti.
I.Ž.E.Degā
Neskaidrais līdzsvars saistās ar galveno elementu mazu atšķirību abpus simetrijas ass.
L.da Vinči
Neitrālā līdzsvara gadījumā simetrijas ass vispār nav jūtama un līdzsvarā atrodas visdažādākie virzieni, lielumi u.c."3
Telpa
Svarīgi!
"Divdimensiju plaknē reāli var parādīt divas dimensijas: platumu un augstumu. Par trešo dimensiju - dziļumu - var radīt tikai ilūziju.
Divdimensiju mākslā virsmu bez dziļuma ilūzijas vai ar minimālu tās ilūziju sauc par dekoratīvo telpu. Tā atšķiras no plastiskās telpas. Otrās pamatā - reālajā pasaulē iegūtā pieredze un speciāli radīta trešās dimensijas ilūzija."
3
 Dekoratīvā telpa G.Klimts |  Plastiskā telpa K.Koro |
Lai radītu telpas ilūziju, jāņem vērā dažas telpas uztveres likumsakarības:
"1. tuvāk esošie objekti aizsedz tālākos;
2. tuvāk esošo objektu pamatnes redzeslaukā projicējas zemāk, tālāko - augstāk;
3. tuvāko objektu kontūras ir asākas par tālāk esošo kontūrām;
4. jo tālāk objekts atrodas, jo vairāk tā krāsa zaudē intensitāti, pelēcinās.
"1. tuvāk esošie objekti aizsedz tālākos;
2. tuvāk esošo objektu pamatnes redzeslaukā projicējas zemāk, tālāko - augstāk;
3. tuvāko objektu kontūras ir asākas par tālāk esošo kontūrām;
4. jo tālāk objekts atrodas, jo vairāk tā krāsa zaudē intensitāti, pelēcinās.
| Iluzori dziļas telpas efekts rodas, ja, līniju, formu, krāsu un tumši gaišās attiecības organizējot, lieto perspektīvas sistēmu. Perspektīva ir zinātniski pamatota, ģeometriska, racionāla sistēma, kuru lieto, lai attēlotu lielumus, izmērus, attālumus vienotā, noteiktā kārtībā, kas automātiski rada telpiskuma iespaidu."3 |  K.D.Frīdrihs |
- Kaspars Dāvids Frīdrihs - K.D.Frīdriha darbu galerija
- Kamils Pisaro - K.Pisaro darbu galerija
- Sengrieķu vāzes (angļu valodā) - Sengrieķu vāzes