Teorija

Hepenings
Izveidojās 20.gs. 50 gados ASV. Tulkojumā nozīmē māksla - rīcība, māksla - rotaļa (tā paveidi - performance, fluksus, procesa māksla, demonstrācijas māksla). Šis virziens centās pārvarēt plaisu starp skatītāju un mākslinieku.
Svarīgi!
Par hepeningu "50.gadu beigās sāka dēvēt publiski izspēlējamu darbību, kam trūka noteikta scenārija. Notikumu virzība bija atkarīga no skatītāju iesaistīšanās un piedalīšanās.
Ja hepenings, kā tas notika visai bieži, tika sarīkots uz ielas, par tā dalībniekiem kļuva nejauši garāmgājēji. Piemēram, cilvēks iet pa ielu un pēkšņi sāk visapkārt izsvaidīt baltas papīra lapas. Viņa dīvainā izturēšanās piesaista garāmgājēju uzmanību: vieni smejas, citi šķendējas, lielais vairums neliekas ne zinis, kāds lapas salasa un atkal izmētā vai kaut ko uz tām uzraksta - lūk, tas arī ir hepeninga saturs".2
"Viens no pirmajiem hepeningiem bija amerikāņu tēlnieka A.Keprova (1927-2006) 1959.gadā organizētā teatralizētā darbība ar nosaukumu "18 hepeningi sešās daļās". Izrādes nosaukums arī devis vārdu minētajai jaunrades izpausmei".1 Kā piemēru vēl varētu minēt Dž.Daina (1935) hepeningu „Smaidošais darba cilvēks” (1959). Mākslinieks skatītāju priekšā apgleznoja baltu papīra lapu, pēc tam ar lieliem burtiem uzrakstīja „Man patīk tas, ko es daru”, un tad no augsti paceltas tūbiņas spieda sev virsū sarkanu krāsu (tomātu sulu). Izrāde beidzās ar lēkšanu pāri gleznai - pierādījums, ka darbība ir svarīgāka par rezultātu.
60.gados hepenings ieguva citādāku izpausmi. Bieži vien tos organizēja mākslinieku darbnīcās, tajos piedalījās paši mākslinieki, viņu paziņas, draugi. Šajos hepeningos notika dažādas darbības - priekšmetu pārvietošana, kontaktdakšas spraušana kontaktā u.c. Hepeningi notika pēc scenārija, kurā pieļaujamas spontānas darbības. Šie pasākumi tika rīkoti arī pilsētu ielās, laukumos, tādējādi piesaistot lielas cilvēku masas. Hepenings nostiprināja pārliecību par mākslas procesuālo raksturu.
 
Performance - hepeninga paveids, ietver sevī tādus virzienus kā body-art (tiek apgleznoti cilvēku ķermeņi), fluksus, dzīvās skulptūras, aktīvā dzeja un intermēdija.
dziva statuja.jpg
Dzīvās skulptūras
Fluksus (no latīņu valodas - dzīves plūsma) - starptautiska mākslinieku kustība, populāra 20.gadsimta 60.gados, performances paveids. Piemēram, fluksus pārstāvis Džozefs Boiss, vācu mākslinieks, izveidoja performanci "Koijots: Amerika mīl mani, es mīlu Ameriku" (1974), kuras laikā mākslinieks 3 dienas pavadīja vienā istabā ar koijotu.
 
Flash mob - viens no hepeninga paveidiem. Šajā gadījumā pasākumā iesaistās liels skaits cilvēku, kuri pēkšņi vienlaicīgi sanāk vienā konkrētā vietā, piemēram, laukumā pie lielveikala, visi vienlaicīgi veic kādu darbību un tad tikpat pēkšņi, kā atnākuši, izklīst. Pirmais šāda veida pasākums tika organizēts 2003.gadā Manhetenā. Flash mob paveidi - klusais disko, spilvenu cīņas, metro ballīte, zombiju gājiens.
disko.jpg
Klusais disko
spilveni1.jpg
Spilvenu cīņas
metro.jpg
Metro ballīte
Papildinformācija
Hepenings (angļu valodā)
Atsauce:
1. Mākslas vēstures pamati/Tatjana Kačalova, Rihards Pētersons. - Rīga : Zvaigzne ABC, 1997. - 138 lpp. :il. - izmantotā literatūra: 96.-98.lpp.
2. Kultūras vēsture. 20.gadsimts/Jeļena Jermolajeva, Vladimirs Jermolajevs, Andrejs Mūrnieks. - Rīga: RaKa, 2002. - 326 lpp. :il. - izmantotā literatūra: 266.lpp.
Attēli:
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Performance.art.london.arp.500pix.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Silent_Disco_at_the_Edinburgh_Festival.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Polochons-Velvia-06.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Subway_party_toronto.jpg