Telpiskums
Gleznojot vai zīmējot, mākslinieks reāli var attēlot tikai objektu garumu un platumu, bet par dziļumu (telpiskumu) var radīt tikai ilūziju.
Lai mākslas darbā radītu telpas ilūziju, telpiskumu, māksliniekam jāievēro daži priekšnosacījumi:
- skatītājam tuvāk esošie objekti aizsedz tālākesošos;
- tuvāk esošo objektu kontūras ir asākas, nekā tālāk esošo objektu kontūras;
- jo tālāk objekts atrodas, jo vairāk tā krāsa zaudē intensitāti, tā kļūst pelēcīgāka.
Lai iegūtu telpas ilūziju, mākslinieks izmanto krāsu tumši gaišās attiecības, atmosfēras un lineāro perspektīvu (vairāk par perspektīvu vari uzzināt šeit).
Mākslas darba kompozīcija tiek sadalīta vairākos plānos, mazākais plānu skaits – 3 (priekšplāns, vidusplāns un fons). Iespējams arī lielāks plānu skaits.
 | Priekšplāns – ziedi, augļi, gliemežvāki Vidusplāns – šķīvis ar augļiem Fons |
 | Priekšplāns – zāle Otrais plāns – koks, cilvēki Trešais plāns – ezers Ceturtais plāns – koki Piektais plāns – debesis |
 | Priekšplāns – nopļautā zāle Otrais plāns – meitene Trešais plāns – siena kaudze, cilvēki Ceturtais plāns – siena kaudzes Piektais plāns – koki Sestais plāns – pļava Septītais plāns – koki Astotais plāns – debesis |
Priekšplānu parasti nepārblīvē ar figūrām, to zīmē vispārinātu. Mākslas darba galvenos objektus (uzmanības centru) attēlo vidējā plānā. Tālo plānu atkal attēlo vispārināti. Šādi attēlotu telpu, kurā radīta telpas ilūzija, dēvē par plastisko telpu.
Stilizācija
Attēlojamo figūru dekoratīvs vispārināts zīmējums vai formas atveids.
 Stilizētu cilvēku figūras |  Stilizēts koks |  Stilizēta ainava |
Stilizāciju var izmantot ne tikai cilvēku, dzīvnieku, augu attēlošanai, bet arī telpas attēlošanai. Tā kā netiek radīta dziļuma ilūzija, tad šādu telpu dēvē par dekoratīvo telpu.
Stilizāciju izmanto skatuves glezniecībā - izgatavojot dekorācijas.
Stilizāciju izmanto skatuves glezniecībā - izgatavojot dekorācijas.
Papildinformācija:
Perspektīva mākslā (angļu valodā) - Perspektīva