1. Portrets tēlniecībā

Portretu var gan uzgleznot, gan arī atveidot materiālā (akmenī, mālā). Portretu materiālā atveido tēlnieks. 

Portretu var izgatavot gan kā skulptūru, gan kā bisti.
"Apaļskulptūra – brīvstāvoša, no visām pusēm aplūkojama skulptūra vai skulptūru grupa. Terminu "skulptūra" jāattiecina uz to tēlniecības daļu, kas saistās ar darbu cietajā materiālā – akmenī (marmors, granīts, smilšakmens, kaļķakmens) vai kokā.
Biste, krūšutēls – skulpturāls portrets, kurā cilvēks atveidots līdz pleciem, krūtīm vai jostasvietai."

 

Senajā Grieķijā tika veidoti idealizēti portreti. Portretējamos attēloja kailus, jo uzskatīja, ka skaistā ķermenī mīt skaista dvēsele.

Senajā Grieķijā tika izstrādāti nosacījumi cilvēka figūras attēlošanai. Šo likumu autors ir tēlnieks Polikleits, kurš sarakstīja darbu "Kanons". "Tas ir traktāts par cilvēka ķermeņa ideālām proporcijām un likumībām, uz kurām jābalstās, attēlojot cilvēku. Saskaņā ar Polikleita izstrādāto cilvēka figūras ideālo proporciju sistēmu vīrieša figūras galvas izmēram jābūt 1/7 no viņa auguma, sejai un rokas delnai - 1/10; ideāli pareizas galvas profilam jātuvojas kvadrātam, bet pieres un deguna līnijai jābūt taisnai." Piemērs šo principu ievērošanai - Polikleita skulptūra "Dorifors" (šķēpa nesējs).

Grieķijā lielā cieņā bija sporta spēles, Senā Grieķija ir Olimpisko spēļu dzimtene. Tādēļ tēlnieki izgatavoja sporta sacensību uzvarētāju skulptūras, kuras rotāja "laukumus tempļu priekšā, tirgus laukumus, sporta sacensību vietas. Tās pasūtīja labākajiem tēlniekiem par tās pilsētas līdzekļiem, no kuras bija nācis uzvarētājs." Piemēram, tēlnieka Mīrona skulptūra "Diskobols" (diska metējs, 450.g.p.m.ē.).

 

Mīrons "Diskobols"

Šī statuja veltīta "konkrētam uzvarētājam, taču tajā nav akcentēts portretiskums. Tēlnieks atveidojis brīdi starp divām kustībām - jauneklis ir strauji noliecies, atvēzējis roku un tūlīt metīs disku. Viņa ķermenis saspringts, koncentrēts. Tajā atspoguļojas toreizējais skaistuma ideāls - trenēts, harmoniski veidots augums, stingras, plūstošas ķermeņa līnijas."

Senajā Romā tika izgatavoti reālistiski portreti – cilvēku attēloja tādu, kāds viņš ir dzīvē, neizskaistinot to.

  

 

Reālistiskā portreta tradīcijas ietekmēja mirušo pēcnāves masku izgatavošana. Tās izgatavoja no vaska, tādējādi tika precīzi atdarināti mirušā cilvēka sejas vaibsti. Mirušo senču portreti tika uzglabāti mājās – cilvēki ticēja, ka senču gari palīdzēs atrisināt dažādas problēmas.
Senajā Romā izgatavoja portretiskas statujas, krūšu tēlus.

  

 

Izgatavojot imperatoru un karavadoņu skulpturālos portretus, tika slavināta viņu vara un sasniegumi.

Imperators Augusts

 

 

Impresionisms radās 19. gadsimta 60.gados Francijā. Impresionisti par svarīgāko uzskatīja dzīves realitātes, tās daudzveidības atspoguļojumu, centās attēlot gaismas radītos efektus, mirkļa izjūtas.
Ogists Rodēns (1840-1917)
Franču tēlnieks, viens no impresionisma tēlniecībā pamatlicējiem.

Portretos Rodēns sniedz precīzu portretējamā fizisko un emocionālo raksturojumu.