"Termina "perspektīva" pamatā – latīņu perspectus (skatīt tālumā) perspicere (saskatīt, skaidri redzēt). Perspektīva ir zinātniski pamatota, ģeometriska, racionāla sistēma, kuru lieto, lai attēlotu lielumus, izmērus, attālumus vienotā, noteiktā kārtībā, kas automātiski rada telpiskuma iespaidu.
F.E.Čērčs "Katahdīna kalns"
Senajās kultūrās mākslas darbs netapa, vērojot dabā objektu lielumu sakarības tuvplānā un tālumā vai lietojot objektu un telpas kopēšanas metodi. Senās Ēģiptes mākslinieks kvadrātveida ūdenskrātuvi zīmēja kā kvadrātu, t.i., objekta taisnleņķa jeb ortogonālo projekciju plaknē, un neviens cilnis, gleznojums vai zīmējums tūkstošiem gadu ilgajā pirms mūsu ēras periodā kopš paleolīta un vēl viduslaikos neuzrāda vienota skatupunkta fiksējumu. Tieši tāpat, nefiksējot orientēšanos telpisko attiecību loģikā, zīmē un glezno arī bērni.
Perspektīvai ir sava attīstības vēsture. Indijas, Ķīnas, Bizantijas un arī viduslaiku Eiropas kultūras telpas problēmas divdimensiju mākslā risināja ar frontāli izometriskās perspektīvas palīdzību. Kubveida priekšmeta zīmējums frontāli izometriskajā perspektīvā ir tā frontālā un sānskata savienojums un "atskaites punkts" ir frontāli fiksētais kuba kvadrāts, bet trešo dimensiju veido no kvadrāta stūriem slīpi aizejošas paralēlas līnijas.
Izometriskā perspektīva
Japāņu 18.gs. kokgriezumos raksturīga izometriskā stūra perspektīva.
Renesanses laikā, 15.gs. pirmajā pusē, tiek atklāta lineārā perspektīva. Tā realizējas, pārvaldot acu augstuma (horizonta), priekšmeta konstrukcijas leņķu un satekpunktu noteikšanu un attēlošanas likumsakarību shēmas."1 Renesanses periodā šie principi pirmo reizi parādījās mākslinieku Bruneleski un Alberti darbos.
Lineārā perspektīva
Svarīgi!
Lineārās perspektīvas princips: dabā esošās paralēlās līnijas satiekas vienā punktā – satekpunktā – pie horizonta. Satekpunkts – iedomāts punkts pie horizonta, uz kuru tiecas visas paralēlās līnijas.
Svarīgi!
Priekšmeti kļūst mazāki, proporcionāli attālinoties no gleznas priekšējā plāna uz mākslas darba dziļumu (tuvojoties horizonta līnijai).
Horizonts norāda skatītāja acu augstumu (redzes horizontu). "Horizonta augstums ļauj tēlaini runāt par "cilvēka acs", "vardes" vai "putna perspektīvu".
Par "cilvēka acs perspektīvu" runā tādā gadījumā, kad horizonta līnija sakrīt ar mākslas darba virsmas (piemēram, papīra lapas) viduslīniju.
"Vardes perspektīva" vērojama, ja horizonta līnija atrodas zemāk par iedomāto darba viduslīniju.
"Putna perspektīva" vērojama, ja horizonta līnija atrodas virs iedomātās viduslīnijas.
Par "cilvēka acs perspektīvu" runā tādā gadījumā, kad horizonta līnija sakrīt ar mākslas darba virsmas (piemēram, papīra lapas) viduslīniju.
"Vardes perspektīva" vērojama, ja horizonta līnija atrodas zemāk par iedomāto darba viduslīniju.
"Putna perspektīva" vērojama, ja horizonta līnija atrodas virs iedomātās viduslīnijas.
 |  |  |
Cilvēka acs perspektīva | Vardes perspektīva | Putna perspektīva |
"Telpas ilūziju radot, izmanto viena, divu un trīs satekpunktu perspektīvu."1
Viena satekpunkta perspektīva
Visas paralēlās līnijas tiecas uz vienu punktu pie horizonta.
Centrālā perspektīva (frontālā perspektīva)
Centrālā (frontālā) perspektīva ir viena satekpunkta perspektīva. Tā vērojama, ja attēlojamais priekšmets atrodas tieši pretī skatītājam.
Centrālā (frontālā) perspektīva ir viena satekpunkta perspektīva. Tā vērojama, ja attēlojamais priekšmets atrodas tieši pretī skatītājam.
Divu satekpunktu perspektīva
Divu satekpunktu perspektīvi izmanto, lai attēlotu, piemēram, mājas stūri, kad redzamas abas sienu plaknes. Katru plakni veidojošās paralēlās līnijas tiecas uz savu satekpunktu pie horizonta līnijas.
Trīs satekpunktu perspektīva
Trīs satekpunktu perspektīvi izmanto, lai attēlotu priekšmetus skatā no augšas vai apakšas. Tad tiks attēloti divi satekpunkti pie horizonta un viens satekpunkts zem zemes (ja priekšmetu aplūko no augšas) vai arī augstu gaisā (ja priekšmetu aplūko no lejas uz augšu, piemēram, debesskrāpi).
Trīs satekpunktu perspektīvi izmanto, lai attēlotu priekšmetus skatā no augšas vai apakšas. Tad tiks attēloti divi satekpunkti pie horizonta un viens satekpunkts zem zemes (ja priekšmetu aplūko no augšas) vai arī augstu gaisā (ja priekšmetu aplūko no lejas uz augšu, piemēram, debesskrāpi).
"Centrālā, viena satekpunkta perspektīva, tikko atklāta, kļūst par saistošu formulu renesanses māksliniekiem. Tomēr šai lineārajai sistēmai ir savas robežas. Tā ir sarežģīta, un tajā vislabāk ir attēlot ģeometriskas formas.
Ja attēlojamais objekts nav ģeometriskas formas, tas uz to jāreducē. Pretējā gadījumā jāizlīdzas ar novērojumiem – optisku saīsinājumu uztveri. Cilvēka dziļās telpas uztveres pieredze ir tuva lineārai perspektīvai, kuras lietošanas rezultātā telpiskā sajūta rodas tāda pati, kā skatoties pa logu tālumā (piemēram, K.Koro, N.Pusēna, J.Federa u.c. gleznas).
Ja attēlojamais objekts nav ģeometriskas formas, tas uz to jāreducē. Pretējā gadījumā jāizlīdzas ar novērojumiem – optisku saīsinājumu uztveri. Cilvēka dziļās telpas uztveres pieredze ir tuva lineārai perspektīvai, kuras lietošanas rezultātā telpiskā sajūta rodas tāda pati, kā skatoties pa logu tālumā (piemēram, K.Koro, N.Pusēna, J.Federa u.c. gleznas).
 |  |  |
N.Pusēns | K.Koro | K.Koro |
Gaisa (atmosfēras) perspektīva
Lineārās perspektīvas efektu pastiprina gaisa (atmosfēras) perspektīva. Perspektīviskajai konstrukcijai – līniju organizācijai – tad pievienojas krāsa, tās tumši gaišās attiecības (gaismēna) perspektīvā. Telpas ilūzija rodas, ja horizontam tuvojošos objektos krāsu intensitāti pakāpeniski neitralizē (jo objekts tuvāk horizontam, jo tā krāsa blāvāka, pelēcīgāka), nokrāsu maiņa (jo objekts tuvāk horizontam, jo tā krāsa ir vēsāka), tumšuma un gaišuma kontrastus samazina, apveidu kontūras mīkstina, ievērojot arī ēnu un refleksu perspektīvas likumsakarības."1
 |  |
Foto | F.Kopelāra glezna |
Krāsu perspektīva
Apgrieztā perspektīva
Apgrieztās perspektīvas gadījumā satekpunkts atrodas gleznas priekšplānā (šāds princips raksturīgs Bizantijas un senkrievu mākslai, kā arī dažiem 20.gadsimta mākslas virzieniem). Attēlojamie priekšmeti, virzoties uz gleznas dziļumu, kļūst lielāki, šim darbam ir vairāki satekpunkti un horizonta līnijas. Šo perspektīvu var vērot viduslaiku freskās, ikonās, mozaīkās, miniatūrās.
Papildinformācija:
Perspektīva (angļu valodā) - Perspektīva