Svarīgi!
Kompozīcija – mākslas darba uzbūve, to veidojošo daļu izkārtojums, savstarpējā saistība. Mākslas darbā svarīgi apvienot līnijas, krāsu laukumus, gaismu un ēnu laukumus u.c. tā, lai tie veidotu vienotu veselumu, vienotu kompozīciju.
Attēlā – "Astronoms" (Jans Vermērs, 1668)
Svarīgi!
"Līdzsvars vizuālajā mākslā - dažādās mākslas darba daļas veidojošo vizuālo elementu (krāsu, apveidu, tekstūru u.c.) vizuālā svara, izmēru, elementu izolācijas pakāpes, pievilcības u.t.t. vienādība, līdzvērtība vai līdzība." 1
Attēlā – "Metāla šķīvis ar persikiem un vīnogu lapām" (Džovanni Ambrodžio Fidžīno, 1591-1594)
Mākslā līdzsvars ir līdzeklis vienotības iegūšanai kompozīcijā.
Simetriskais līdzsvars
Simetriskajam līdzsvaram raksturīga centrālā ass – simetrijas ass, kuras abās pusēs vienādi izkārtotas vienādas formas, vienādas krāsas elementi.
Svarīgi!
Simetrijas ass – taisne, kas sadala vienu figūru divās vienādās daļās. Šīs daļas ir viena otras spoguļattēls attiecībā pret šo taisni.
Attēlā – figūras ar simetrijas asīm. Figūra bez simetrijas ass ir asimetriska figūra
Simetriskais līdzsvars vērojams, ja atsevišķas mākslas darba daļas ir simetriskas attiecībā pret simetrijas centru, plakni vai asi.
Attēlā – katrā pusē simetrijas asij atrodas vienādi elementi (Tadžmahals, Indija, 1632-1654)
Simetrija rada līdzsvara efektu, vienotību, stabilitāti. Taču simetriski sabalansētas kompozīcijas var raksturot kā statiskas, nopietnas, smagnējas, vienmuļas. Glezniecībā simetriju līdzsvara radīšanai lieto reti.
Absolūto simetriju mākslā bieži vien aizstāj ar aptuveno simetriju. Simetrijas ass ir jūtama, taču absolūtas vienādības tās abās pusēs nav.
Attēlā – aptuvenā simetrija ("Svētais vakarēdiens", Leonardo da Vinči, 1498)
Asimetriskais līdzsvars
Asimetrija ir simetrijas trūkums. Simetrijas ass abās pusēs izvietotie elementi nav identiski sakārtoti, taču tie ir vizuāli nolīdzsvaroti.
Attēlā – asimetriska kompozīcija ("Skats uz Konstantinopoli", Ivans Aivazovskis, 1856)
Asimetriskā kompozīcijā līdzsvaru veido ar izmēra, novietojuma, krāsas, apveida palīdzību.
Lielāks izmērs rada lielāku smaguma efektu. Vairāki neliela izmēra apveidi var būt līdzsvarā ar vienu lielu formu.
Attēlā – labajā pusē esošos traukus nolīdzsvaro āboli un vīnogas kreisajā pusē
Kompozīcijas līdzsvarošanā nozīme ir arī elementu novietojumam. Novietojums nosaka vizuālo svaru - centrā, mākslas darba kreisajā vai apakšējā malā izvietots elements ir "vieglāks" nekā kompozīcijas labajā malā novietotais.
Attēlā – mākslas darba kreisajā malā izvietotās ēkas ir līdzsvarā ar labajā malā izvietotajiem cilvēkiem
Svars pieaug atbilstoši elementa attālumam no līdzsvara centra. Lielāka figūra mākslas darba kreisajā pusē ir optiskā līdzsvarā ar mazāku figūru mākslas darba labajā malā. Pretējs lielumu izkārtojums izjauc līdzsvaru.
Attēlā – lielākie priekšmeti mākslas darba kreisajā malā atrodas līdzsvarā ar koka apaviem labajā malā
Līdzsvara radīšanā liela nozīme ir arī krāsai. Mazāks, taču spilgtāks krāsas laukums spēj līdzsvarot lielāku, taču tumšākas krāsas laukumu. Siltas krāsas laukums spēj līdzsvarot vēsas krāsas laukumu.
Attēlā – gaišais krāsas laukums mākslas darba labajā pusē līdzsvaro tumšās krāsas laukumu kreisajā pusē
Tikpat liela nozīme līdzsvara radīšanā ir apveidam. Kompaktas, ģeometriskas formas figūras vizuāli šķiet smagākas.