Tulkojumā no itāļu valodas vārds gotico nozīmē gotu, barbarisks (šie vārdi saistīti ar vācu cilti – gotiem). Ar šo jēdzienu renesanses laika (14.-16. gs.) vēsturnieki apzīmēja visu viduslaiku mākslu (5.-15. gs.), jo viņuprāt sengrieķu māksla bija daudz vērtīgāka nekā viduslaiku māksla. Ar laiku vārds "gotika" zaudēja savu nicinošo nozīmi un to izmantoja, lai apzīmētu klasisko un vēlo viduslaiku mākslu.
Attēlā – skulpturālais rotājums "Mazā Jēzus pielūgšana" (Strasbūras katedrāle, 1015-1439)
Svarīgi!
Gotika ir mākslas stils, kas izveidojies 12.gadsimta vidū Francijā un laika gaitā izplatījies citās Eiropas valstīs. Gotikas stils pastāvēja līdz 15.gadsimtam.
Gotikai raksturīgas katedrāles - pilsētu galvenie dievnami, kuros dievkalpojumus vadīja augstākā garīdzniecība (arhibīskaps). Katedrāles kļuva par savas pilsētas sabiedrisko, reliģisko un kultūras centru. Kā spilgtākos piemērus var minēt Parīzes Dievmātes katedrāli Francijā, Vestminsteras abatiju Londonā, Lielbritānijā.
Attēlā – Parīzes Dievmātes katedrāle (1163-1345)
Attēlā – Parīzes Dievmātes katedrāle
Attēlā – Vestminsteras abatija
Attēlā – Vestminsteras abatijas ziemeļu puses ieeja
Gotikas arhitektūrai raksturīgas augstas karkasveida konstrukcijas ar smailloka arkām (tās izmantoja arkādēs - arku rindās, logu un durvju augšējās daļās, kā arī dekoratīvajos rotājumos), lieliem, augstiem logiem (tajos iestiprināti krāsaini stikli vai vitrāžas - attēli vai ornamenti no krāsaina stikla), arkbutāniem (pusarkām, kas uztvēra sienu sānspiedienu), kontrforsiem (balstiem sienu ārpusē), ribu velvēm, saišķpīlāriem (kolonnām, kas balstīja ribu velves).
Attēlā – gotiskās katedrāles šķērsgriezums
Attēlā – augstie logi, pildīti vitrāžām, logu augšējā daļa veidota kā smailloka arka
Attēlā – arkbutāns (pusarka, kas vienā pusē piestiprināta pie katedrāles sienas, bet no otras puses – pie balsta katedrāles ārpusē – kontrforsa) un kontrforss (balsts katedrāles ārpusē)
Attēlā – ribu velve (izliektie griesti ar stiprinājumiem – ribām)
Attēlā – saišķu pīlāri (balsti, kuri balsta ribu velves)
Velvju (griestu) veidojošās daļas – nervīras jeb ribas bieži vien kārtoja dažādos rakstos, radot daudzveidīgus velvju tipus, piemēram, zvaigžņu velves, ziedu velves, vēdekļa velves.
Attēlā – zvaigžņu velve
Attēlā – ziedu velve
Attēlā – vēdekļu velve
Katedrāles ieejas abās pusēs parasti tika izvietoti divi zvanu torņi. Fasādi rotā bagātīgi dekorēti portāli (portāls – ieeja ar bagātīgu skulpturālo rotājumu). Katedrāles fasāde tika vizuāli sadalīta trīs stāvos.
Attēlā – katedrāles divi zvanu torņi, trīs bagātīgi rotāti portāli (ieejas)
Viens no gotikas elementiem – gotiskā roze jeb rozete, loga roze. Gotiskā roze ir apaļas formas logs ar precīzi veidotu akmens karkasu, kas līdzinājās smalkām akmens mežģīnēm. Brīvos laukumus starp akmens griezumiem aizpildīja ar krāsainu stiklu vai vitrāžām. Loga rozes parasti izvietoja dievnama rietumu fasādes centrā virs ieejas, bet dažkārt to izvietoja arī sānu fasādes centrā.
Attēlā – loga roze
Attēlā – loga roze ar vitrāžām
Dekoratīvie elementi
Fiale – mazs piramīdveida tornītis, kuru augšdaļu rotāja ar krustapuķi (stilizētu puķes motīvu, kam ziedlapas izkārtotas krusta veida). Fiales parasti izvietoja virs ārējiem sienu balstiem – kontrforsiem.
Attēlā – krustapuķe
Pinakls – četrstūrveida tornītis, kas virzienā uz augšu sašaurinās. Pinaklus izvietoja virs kontrforsiem, sienu izvirzījumiem.
Attēlā – pinakli, rotāti ar krabjiem
Krabis – dekoratīvais elements stilizētas lapas veidā. Krabji tika izvietoti gar fiales un pinakla šķautnēm.
Attēlā – pinakli, rotāti ar krabjiem
Papildinformācija