Gaismēna – dabā tā ir gaismas apspīdēto laukumu un ēnas laukumu maiņa, mākslā – gaišāku un tumšāku krāsu laukumu maiņa, silto un vēso krāsu laukumu kontrasti.
Attēlā – gaismēnas ainavā, Ivans Šiškins, 1887
Attēlā – gaismēnas klusajā dabā, Anrī Fanten-Latūrs, 1873
Tā priekšmeta daļa, kura vērsta pret sauli vai kādu citu gaismas avotu, saņem vairāk apgaismojuma, tādēļ atstaro lielāku gaismas daudzumu un ir gaišāka, nekā pretējā puse, kura saņem mazāk apgaismojuma un atstaro mazāku gaismas daudzumu. Apgaismoto priekšmeta daļu cilvēks redz gaišāku, neapgaismoto – tumšāku, šo tumšāko daļu dēvē par priekšmeta pašēnu.
Attēlā – gaisma apspīd koku no kreisās puses, pašēna vērojama uz koka stumbra labās puses
Attēlā – gaisma apspīd kluso dabu no kreisās puses, pašēna uz prekšmetiem veidojas to labajā pusē Priekšmeta virsma ir apjomīga, tā kļūst par šķērsli gaismas staram. No priekšmeta krīt ēna uz zemes vai kādas citas virsmas. Šo ēnu dēvē par krītošo ēnu.
Attēlā – koku krītošā ēna zālē
Attēlā – krītošā ēna klusajā dabā, gaisma apspīd uzstādījumu no kreisās puses, krītošā ēna - labajā pusē uz galda virsmas Gaisma, pašēna un krītošā ēna rada telpiskuma ilūziju.
Attēlā – klusā daba, kurā nav attēlotas gaismēnas
Attēlā – klusā daba, kurā attēlotas gaismēnas, radīta telpiskuma ilūzija