Teorija

Faktūra
Tulkojumā no latīņu valodas factura nozīmē apstrāde, celšana.
Faktūra ir nelīdzena dabas elementa vai mākslas darba virsma.
Faktūra dabā
Dabā faktūru varam ieraudzīt, aplūkojot jebkura auga vai dabas objekta virsmu.
ananas.jpg
Ananasa miza
avene.jpg
Avenes
valrieksts.jpg
Valrieksti
oli.jpg
Oļiem klāts celiņš
Faktūra pārklāj arī dažādu dzīvu radību virsmu.
zivs zvinas.jpg
Zivs zvīņas
krupis.jpg
Krupis
brunesis.jpg
Bruņnesis
gliemis.jpg
Gliemežvāks
Faktūra mākslā
Faktūra mākslas darbu padara izteiksmīgāku. To, kāda būs šī faktūra, nosaka materiāls, no kura mākslas darbs tiek veidots, un izpildījums. Faktūras var būt dažādas, tas atkarīgs no attēlojamā objekta rakstura, materiāla, no kura šis objekts tiek veidots. Piemēram, tēlniecībā, veidojot cilvēka skulptūru, ādas faktūra (ādas virsma) tiek attēlota gludāka nekā mati. Ja tēlnieks izmanto granītu, tad tā virsma ir graudaināka, nekā marmoram, kura virsma ir gluda. 
2.JPG1.jpg
450px-Lucius_Verus_BM_Sc1911.jpg
roma8.JPG
 
Savukārt glezniecībā ievēro principu, ka krāsainākās, spilgtākās vietas gleznā tiek attēlotas reljefāk (gleznas virsma šajās vietās ir ar nelieliem krāsu izciļņiem, kas rada faktūru).
Svarīgi!
Glezniecībā faktūru var ieraudzīt reljefos krāsu klājumos, sasprēgājumos, negludumos un grumbuļos.
Faktūru var iegūt, izmantojot biezas konsistences krāsu, piemēram, guašu vai eļļas krāsas.
 
Faktūras raksturs var būt atkarīgs arī no tā, kurā laikmetā mākslas darbs tapis, jo katrā laika posmā mākslā vadīja savas tradīcijas. Piemēram, 18.gadsimta glezniecībā mākslas darba faktūra bija gluda, savukārt 19.gadsimtā mākslinieki gleznoja plašiem otas triepieniem, krāsu klājot biezi, tādējādi radot izteiksmīgu faktūru.
20.gadsimtā faktūra kļuva vēl izteiksmīgāka, jo mākslinieki sāka izmantot īpašu tehniku - krāsai tikapiemaisīti dažādi smalki materiāli - smiltis, akmentiņi, skaidas - kas krāsas klājumu uz audekla padarīja biezāku, veidojot izteiksmīgas faktūras. Faktūru veidošanai krāsai var piejaukt arī dažādus putraimus (miežu, griķu, mannas). Tiek izmantota arī papīra kolāža, kad pie gleznas virsmas pielīmē pastmarkas, avīžu izgriezumus, krāsainu papīru gabaliņus, tapetes u.c.
Atsauce:
Mazā mākslas vēstures terminu vārdnīca/Daina Blūma. - Rīga : Zvaigzne ABC. - 327 lpp. : il. - izmantotā literatūra: 42.lpp.
Attēli:
http://www.latvianphoto.com/bildes/data/media/15/ananass_auglis_fruit_IMG_5066.JPG
http://www.latvianphoto.com/bildes/data/media/15/avene_auglis_oga_IMG_2760.JPG
http://bestofmotherearth.com/files/2010/02/walnut.jpg
http://www.rivon.lv/web_images/oli_8-16.jpg
http://img3.www.spoki.lv/upload/articles/30/309971/images/FAKT-4.jpg
http://www.mongabay.com/images/grandcanyon/0619_elves_chasm_toad.jpg
http://img4.www.spoki.lv/upload/articles/28/28594/images/25-pasaules-jocigakie-13.jpg
http://www.turaida-muzejs.lv/down/5_Pecten_jacobaeus.jpg
http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A4%D0%B0%D0%B9%D0%BB:Domitia.JPG
http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A4%D0%B0%D0%B9%D0%BB:Poppaea_Sabina.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Lucius_Verus_BM_Sc1911.jpg
http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A4%D0%B0%D0%B9%D0%BB:Pergamonmuseum_-_Antikensammlung_-_Portrait_-_B%C3%BCste_36.JPG