Teorija

Politiskās norises Latvijā parlamentārās demokrātijas laikā
Untitled.jpg
 
Latvijas Republikas pastāvēšanu no 1920. gada līdz 1940. gadam var iedalīt divos periodos:
  1. Parlamentārās demokrātijas periods (1920. g. - 1934. g.).
  2. Autoritārais periods (1934. g. – 1940. g.)
Svarīgi!
Latvijas Republikas vēsturē laiku no 1920. g. līdz 1934. g. raksturo parlamentārā demokrātija.
Tas nozīmē, ka valstī bija demokrātiska iekārta, kur augstākā likumdošanas vara piederēja pilsoņu kopumam un tā vēlētajam parlamentam - Saeimai, kas sastāvēja no 100 deputātiem.

Latvijā kā valsts pamatlikums (konstitūcija) darbojās Satversme, kuru bija pieņēmusi Satversmes sapulce.
 
Pēc Brīvību cīņu noslēguma Latvijas valdībai bija jāveic vairāki grūti uzdevumi:
  1. jāorganizē Satversmes sapulces vēlēšanas un jārada likumīgs pamats valsts varai (kara un okupācijas apstākļos nebija iespējams sasaukt tautas pārstāvniecību, atbilstošo parlamentārās demokrātijas pamatprincipiem organizējot vispārēju nobalsošanu; Tautas padome un Pagaidu valdība darbojās tautas vārdā, jo pārstāvēja gandrīz visus Latvijas politiskos spēkus, bet tām nebija tautas pilnvarojuma parlamentārās demokrātijas izpratnē);
  2. bija nepieciešams noslēgt miera līgumus ar Padomju Krieviju un Vāciju, tāpat arī līgumus par valsts robežu ar Igauniju, Lietuvu, Poliju un Krieviju;
  3. ārpolitikā bija jāpanāk Latvijas starptautiskā atzīšana de iure un drošības garantijas;
  4. jārealizē tautai solītā agrārā reforma un jānodrošina ar zemi Latvijas lauku iedzīvotāji, radot stabilas zemnieku saimniecības;
  5. jāizveido un jāsakārto finanšu sistēma, jārealizē naudas reforma;
  6. jāizveido valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, tiesu sistēma, policija un citas iestādes.
 
Latvijas Satversmes sapulce
1918. gadā izveidotā Tautas padome (pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām) nebija vispārējās demokrātiskās vēlēšanās ievēlēts varas orgāns, bet politisko partiju un grupu deleģēta pārstāvniecība. Lai turpinātu demokrātiskas valsts veidošanu, Tautas padome 1919. gadā pieņēma likumu par Satversmes sapulces vēlēšanām.
Satversmes sapulce ir vēlēta institūcija Satversmes (konstitūcijas) izveidošanai.
Svarīgi!
Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments (tautas pārstāvju sanāksme; Latvijā Saeima). Tās vēlēšanas notika 1920. gada 17. un 18. aprīlī.
5_420PX_WIDTH.jpg 
Satversmes sapulces atklāšana 1920. g.
  
Vēlētāju aktivitāte bija ļoti augsta – 84,9 % balsstiesīgo. Par 150 deputātu vietām Satversmes sapulcē cīnījās 24 partijas un politiskās grupas. Visvairāk vietu – 57 ieguva sociāldemokrāti, 26 – LZS (Latviešu zemnieku savienība). Par Satversmes sapulces priekšsēdētāju ar 83 balsīm ievēlēja J. Čaksti. Otrs kandidāts – sociāldemokrāts Rainis saņēma 48 balsis.

Satversmes sapulces vēlēšanas atbilda demokrātisku vēlēšanu prasībām, tās bija vienlīdzīgas, tiešas, aizklātas un proporcionālas. Satversmes sapulcē bija pārstāvētas visas mazākumtautības un visi Latvijas politiskie spēki, izņemot galēji kreisos.

Līdz 1922. gadam Satversmes sapulce darbojās kā pagaidu parlaments. Savas darbības laikā tā pieņēma 205 likumus un 435 lēmumus.
Svarīgi!
Galvenais Satversmes sapulces uzdevums bija izstrādāt Satversmi (konstitūciju) un pieņemt likumu par agrāro reformu.
Satversme
Latvijas Republikas Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums.
Latvijas Republikas Satversmi izstrādāja laikā, kad demokrātijas principi bija vispāratzīti Eiropā, tāpēc arī jautājumā par Latvijas Republikas valsts iekārtu un valsts pārvaldes sistēmu politiskajām partijām nebija nopietnu domstarpību.
 
thumb_wide_168015.jpg
  
Visplašākie strīdi bija par Valsts prezidenta un tautas referenduma jautājumiem.
  • Viena daļa Satversmes sapulces locekļi (īpaši sociāldemokrāti) uzskatīja, ka Valsts prezidenta institūts vispār nav vajadzīgs. Viņi bija pārliecināti, ka Valsts prezidents idejiski ir monarha mantinieks un līdz ar to neder demokrātijai.
  • Savukārt pilsoniskās partijas gribēja visu tautu ievēlētu Valsts prezidentu, kuram būtu samērā lielas pilnvaras.
Rezultātā tika panākta vienošanās, ka prezidentu ievēlēs Saeima uz 3 gadiem ar vismaz 51 deputāta balsu vairākumu.
  
Valsts prezidenta pienākumi ir:
  1. reprezentēt valsti starptautiskajās attiecībās,
  2. iecelt sūtņus,
  3. būt par augstāko armijas virspavēlnieks.
Valdības un parlamenta – Saeimas darbā viņa ietekme ir maza.
Svarīgi!
Kopumā LR Satversme tika pieņemta 1922. gada 15. februārī. Satversmē kā augstākais varas nesējs tika noteikta "Latvijas tauta".
Satversme pieļāva tautas nobalsošanu (referendumu) par atsevišķiem likumiem, bet tam nebija praktisku rezultātu, jo praksē ne reizi nepiedalījās vairāk par 50% pilsoņu, kā bija noteikts likumā.
 
Atsauce:
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:EU-Latvia.svg
http://www.lv.lv/wwwraksti/JV/2010/17-18/BILDES/5_420PX_WIDTH.JPG
http://img.apollo.lv/upload/2008-04-26/126194/thumb_wide_168015.jpg
S. Goldmane, J. Klišāne; A. Kļaviņa u.c., "Vēsture pamatskolai. Jaunākie laiki", Zvaigzne ABC, 2001.
G. Kurlovičs, A. Tomašūns "Latvijas vēsture vidusskolai II", Zvaigzne ABC, 2000.