Teorija

Latvijas armija
Pēc kara Latvijas nacionālajā armijā bija aptuveni 76 000 karavīru. Miera laikā armija samazinājās līdz 20 000. Nemainīgo armijas pamatsastāvu veidoja virsnieki un instruktori. Pārējo sastāvu komplektēja no obligātā dienesta jauniešiem, kuriem pēc 20 gadu sasniegšanas bija jādienē 18 (vēlāk 12 mēneši) obligātajā dienestā. Rezervē karavīri atradās līdz 50 gadu vecumam.
 
9f0cce97c35a.jpg
  
Armijā bija 4 kājnieku divīzijas – Kurzemes, Vidzemes, Latgales un Zemgales divīzija.
 
Katrā divīzijā bija 3 kājnieku un viens artilērijas pulks. Bija arī tehniskā divīzija ar tanku, aviācijas un sapieru pulkiem un elektrotehnisko divizionu.

Kā atsevišķa daļa darbojās smagās artilērijas, krasta apsardzes artilērijas, zenītartilērijas, bruņuvilcienu un jātnieku pulki.
 
ronis477792.jpg 
Zemūdene "Ronis"
  
Latvijas bruņotajiem spēkiem bija arī neliela kara flote:
  1. karakuģis „Virsaitis”;
  2. mīnu kuģi „Viesturs” un „Imanta”;
  3. Francijā būvētas zemūdenes „Ronis” un „Spīdola”.
 
Flotei bija arī aviācijas vienība izlūkošanai un nelieli palīgkuģi.

Bruņojumu pirka galvenokārt ārzemēs. Sākumā armijas bruņojums bija dažāds un novecojis. Pakāpeniski to nomainīja ar viena veida modernu bruņojumu. Tika iepirktas angļu šautenes un Vikersa ložmetēji. Kājnieku bruņojums un tanketes nāca no Lielbritānijas, kuģus iegādājās Francijā, bet artilēriju un lidmašīnas  - Lielbritānijā, Itālijā, Čehoslovākijā, Vācijā un Zviedrijā. Kājnieku ieroču munīcijas ražošana notika Latvijā.

363237_WT0meF.jpg
Zemūdene "Spīdola"

30. gados valdība starptautiskās spriedzes saasināšanās apstākļos pārāk maz valsts budžeta līdzekļu atvēlēja armijas vajadzībām. Daļēji tas izskaidrojams ar to, ka Ulmanim armija nebija sirdslieta, bet daļēji ar smagā bruņojuma dārdzību. Latvijas armijā tieši smagais bruņojums bija „vājākā vieta”. Tas bija novecojis, bet jaunu tehniku iepirka maz.
Svarīgi!
Miera laikā armiju vadīja Latvijas armijas komandieris, kurš bija pakļauts kara ministram. Kara ministrs pārzināja armijas apgādes un personālsastāva lietas un bija civilpersona. Diktatūras laikā šo amatu ilgstoši ieņēma J. Balodis, bijušais Latvijas bruņoto spēku virspavēlnieks.
Robežsargu brigāde – 1200 vīru bija padota iekšlietu ministram. Latvija kara gadījumā varēja izveidot 180 000 karavīru lielu armiju.  Rīgā darbojās karaskola, kur gatavoja virsniekus. Flotes virsniekus apmācīja arī Francijā.

Aizsargi
Svarīgi!
Daudz lielāku nozīmi nekā armijai K. Ulmanis piešķīra aizsargu organizācijai, kura bija dibināta 1919.g. Brīvības cīņu laikā. Tās nodaļas atradās katrā lauku pagastā un bija apvienotas pulkos pēc teritoriālā principa. 
 
DSC_5324.JPG
Aizsargs uz motocikla
  
Katrā apriņķī bija viens pulks (pavisam 19).
 
Sākumā aizsargu organizācija tika veidota, lai nodrošinātu kārtību un drošību kara apstākļos. Vēlāk tā kļuva par brīvprātīgu militarizētu  sabiedrisku organizāciju. Aizsargi bija pakļauti iekšlietu ministram. Sākumā Saeimā norisinājās diskusijas  par visu bruņoto spēku pakļaušanu Kara ministrijai, lai valstī neizveidotos 2 armijas, bet risinājums netika atrasts. Vislielākie nopelni aizsargu organizācijas izveidošanā ir Miķelim Valteram. Vēlāk aizsargi tika pakļauti  sabiedrisko lietu ministram A. Bērziņam. 1930. – 1940.g. aizsargus komandēja pulkvedis
Kārlis Prauls.

Aizsargu organizācijā sava vieta bija arī aizsardzēm  - sievietēm, kas veidoja īpašu palīgdienestu.
Bez tam bija arī „jaunsargi”– 16 līdz 21 gadu veciem jauniešiem domāta nodaļa.
 
Aizsargu organizācija organizēja sporta spēles un kultūras dzīvi laukos. Organizācijas uzturēšana neizmaksāja dārgi. Aizsargu bruņojums bija līdzīgs
Latvijas armijas bruņojumam. Organizācijai bija arī savas aviācijas, jātnieku, motorizētās un krasta apsardzes vienības. Aizsargu organizācija tika izmantota kā policijas palīgs. 1940.g. aizsargu organizācijā bija 68 000 biedru, no tiem 23 000 – aizsardzes un jaunsargi.

Aizsargu sastāvs 1939. gadā
rinjis.jpg
Atsauce:
http://s006.radikal.ru/i213/1001/6f/9f0cce97c35a.jpg
http://img36.imageshack.us/img36/3211/ronis477792.jpg
http://y.delfi.lv/orig/15963/363237_WT0meF.jpeg
J. Freibergs "Jaunāko laiku vēsture 20. gadsimts", Zvaigzne ABC, 2001.
S. Goldmane, J. Klišāne; A. Kļaviņa u.c., "Vēsture pamatskolai. Jaunākie laiki", Zvaigzne ABC, 2001.