Teorija

LTF izveidošana un tās politiskais kurss
Latvijas Tautas fronte (LTF) bija sabiedriski politiska kustība un organizācija LPSR un Latvijā laikā no 1988. līdz 1999. gadam, kuras izveidošanās un darbība aizsāka t.s. Trešo Atmodu.
Latvijas Tautas fronte apvienoja gan radikālas, gan mērenākas nacionālās un demokrātiskās kustības. LTF radikālāko spārnu pārstāvēja LNNK.
 
411331_BIG.jpg
LTF priekšsēdētājs D. Īvāns
 
Ārpus LTF darbojās vēl viena nacionāli radikāla kustība – Latvijas Pilsoņu kongress (To var traktēt gan kā kustību, gan sabiedrisku vai politisku organizāciju, gan kā valsts varas struktūru).
 
Neraugoties uz plašo politisko uzskatu spektru kustības biedru un piekritēju rindās, LTF spēja saliedēt visus šos spēkus konkrētu mērķu sasniegšanai. LTF vadība pakāpeniski, lai neizprovocētu PSRS drošības dienestus uz kustības apspiešanu, arvien vairāk radikalizēja savu oficiāli pasludinātos mērķus, līdz atklāti tika formulēts galvenais mērķis – Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana.
 
Tautas Frontes politisko darbību var iedalīt divos periodos.
  1. Pirmais periods.
    LTF dibināšanas kongresā 1988.g. 8. – 9. oktobrī tika pieņemti kustības statūti un 1. LTF programma. Tajā prasības pēc Latvijas neatkarības atjaunošanu neizpaudās atklāta formā, bet programmā bija ietverta demokrātisku mērķu sasniegšana. Šajā periodā saliedējās visu Baltijas republiku tautas kustības un tika nodibināti kontakti ar citiem demokrātiskajiem spēkiem PSRS. LTF atbalstītie kandidāti 1989. gada martā uzvarēja PSRS Tautas deputātu vēlēšanās Latvijā. M. Gorbačova atjaunotajā PSRS kongresā LTF iesaistījās asā cīņā par savienoto republiku patstāvības palielināšanu.
     
  2. Otrais periods.
    LTF darbības otrā posma sākums iezīmējās ar 1989. gada 31. maija LTF domes aicinājumu visām LTF nodaļām apspriest jautājumu par LTF iesaistīšanos cīņā par Latvijas neatkarības atjaunošanu.
Svarīgi!
LTF iespaidā LPSR Augstākā Padome 1989. gada 28. jūlijā pieņēma deklarāciju par Latvijas valsts suverenitāti, kas faktiski paredzēja tikai reālu Latvijas iekšējo autonomiju PSRS sastāvā, tomēr deklarācijā bija ietverta norma par Latvijas PSR likumu prioritāti Latvijas teritorijā attiecībā pret PSRS likumiem.
LTF par piemērotāko reālas valstiskās suverenitātes atjaunošanas veidu izvēlējās piedalīšanos okupācijas pašpārvaldes LPSR Augstākās Padomes vēlēšanās un Latvijas neatkarības atjaunošanu parlamentārās cīņas ceļā. Sekoja kampaņas pret latviešu iesaukšanu okupācijas armijā, tika panākta režīma demokratizācija attiecībā pret politiskajiem mītiņiem un ielu gājieniem, biedrošanos utt.

1989. g. novembrī un decembrī sākās LKP sairums. Tā kā reformkomunisti Latvijā partijas vadošajos amatos bija mazākumā, viņi sāka atšķelties. Faktiski partijā palika tikai konservatīvais spārns. Turpinājās masveida ierindas biedru izstāšanās no partijas., kura īsā laikā no „vadošā” spēka kļuva par nelielu partokrātu saujiņu bez atbalsta tautā.
 
LTF politiskā kursa radikalizēšana pēc 2. kongresa
LTF 2. kongress notika 1989. gada 7. – 8. oktobrī. Tajā pieņēma jaunu kustības programmu, kurā bija fiksēts jaunais LTF politiskās darbības virziens uz pilnīgu Latvijas Republikas atjaunošanu.
 
Latvijā jau bija sākusi veidoties daudzpartiju sistēma. LTF nenoliedzami bija pati ietekmīgākā kustība, jo pārstāvēja visus demokrātiskos spēkus Latvijā. LTF panāca, ka Augstākā Padome 1989.g. nogalē izveidoja komisiju, kura izmeklēja 1940.g. jūnija notikumus un atspēkoja melus par „Sociālistisko revolūciju” Latvijā, kā arī konstatēja, ka deklarācija par iestāšanos PSRS bija pretlikumīga.
 
Latvijas Tautas fronte pārliecinoši uzvarēja Augstākās Padomes vēlēšanās 1990. g. 18. martā (saņēma 2/3 balsu) un parlamentārā ceļā uzsāka atjaunot Latvijas Republikas valstisko neatkarību. Komunistiskā partija, kurai pirmo reizi bija jāpiedalās īstā vēlēšanu cīņā, cieta sakāvi.
 
4-a-10.jpg
Latvijas Tautas frontes rīkotā manifestācija 1991. gada 13. janvārī
 
Atsauce:
http://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_Tautas_fronte
http://www.lvarhivs.gov.lv/Praga68/index.php?id=50
http://www.diena.lv/upload/article/0064/632553/411331_BIG.jpg
G. Kurlovičs, A. Tomašūns „Latvijas vēsture vidusskolai II”, Zvaigzne ABC, 2000.
J. Freibergs "Jaunāko laiku vēsture 20. gadsimts", Zvaigzne ABC, 2001.
S. Goldmane, J. Klišāne; A. Kļaviņa u.c., "Vēsture pamatskolai. Jaunākie laiki", Zvaigzne ABC, 2001.i