Teorija

80. gados daudzas pazīmes liecināja par to, ka vardarbīgi izveidotā lielvalsts var izirt. To ievadīja ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās PSRS. Īpaši krasi tas bija jūtams Latvijā un citās Baltijas valstīs, kur dzīves standarts bija augstāks nekā pārējā PSRS teritorijā.

PSRS sabrukuma cēloņus var iedalīt vairākās grupās:
  1. valsts pārmērīga militarizācija;
  2. Baltijas republiku iedzīvotāju atmiņas par neatkarības periodu;
  3. Nacionālās atbrīvošanās kustība;
  4. Nesaprātīgā PSRS ekonomiskā sistēma.
 
PSRS bija militarizēta valsts, kurā varmācīgi bija iekļautas daudzas nācijas. Lai pasaulei totalitāro diktatūru iztēlotu par „brīvprātīgu pievienošanos”, PSRS republikām tika atstāta stingri kontrolēta pārvalde, kurā darbojās tikai uzticami nomenklatūras pārstāvji.
 
fffdfdfd.jpg
PSRS karogs
 
Drošības dienesti rūpīgi sekoja noskaņojumam iedzīvotāju vidū un apspieda vismazākās neapmierinātības izpausmes. Baidot ar „militāra iebrukuma draudiem no Rietumiem”, Latvijas pilsētās izvietoja PSRS karaspēka daļas. Visus karadienestam derīgos vīriešus jebkurā brīdī varēja iesaukt armijā. Tāda kārtība varēja pastāvēt, pateicoties militarizētajai uzraudzības sistēmai.
 
Tiklīdz 80. gadu otrajā pusē uzraudzība tika atslābināta, lai realizētu jaunu ekonomisko kursu ar režīma ierobežotu demokratizāciju, nācijas centieni pēc suverenitātes un cilvēka brīvības izvērtās par plašu tautas kustību.
 
Latvija un pārējās Baltijas republikas bija visstingrāk kontrolētās okupētās zemes, jo tajās dzīvoja savulaik neatkarību jau izcīnījušas nācijas, kuras bija guvušas ievērojamus sasniegumus neatkarības gados. Arī nežēlīgās padomju represijas tauta nebija aizmirsusi. Tādējādi tieši Baltijā bija vislabvēlīgākie priekšnoteikumi opozīcijai pret padomju režīmu.
 
Latvijā pastāvēja nacionālais jūgs. Tas izpaudās kā ierobežojumi latviešu valodas lietošanai, uzraudzība pār izglītības un kultūras iestādēm. Latviešu tautas pilnīga asimilācija bija tikai laika jautājums.

Komunistiskā ekonomiskā politika bija iznīcinājusi privātīpašumu un atņēmusi cilvēkiem ieinteresētību darba rezultātos. Neatkarīgi no darba rezultātiem valsts uzņēmumos visi saņēma vienādu samaksu. Ekonomiskie nosacījumi sekmēja bezatbildību, nolaidību un nevērīgu attieksmi pret darbu.
 
Rezultāts valsts plānotajai ekonomikai, kura pamatā bija orientēta uz militāri rūpniecisko kompleksu, bija saimnieciskā lejupslīde. Sāka trūkt plaša patēriņa preču, kuras bija nepieciešamas ikdienā. 80. gadu beigās ieviesa talonus atsevišķām plaša patēriņa precēm.
 
dfgfdgfd.jpg
Rinda pēc cukura pie Rīgas Centrālā universālveikala („Galerija Centrs”)
 
Lielus līdzekļus prasīja PSRS bruņošanās programma. 60% no rūpniecības strādāja armijas vajadzībām. Kad PSRS vadītāji saprata, ka valsts ekonomiskajās sacensībās ar Rietumvalstīm gan iedzīvotāju dzīves līmeņa, gan saimniecības un armijas modernā bruņojuma ziņā, tie bija spiesti atzīt ierobežotu reformu nepieciešamību.
PSRS valdība nerēķinājās ar Latvijas dabas un vēstures objektu saglabāšanu. Nepārdomātās rūpniecības un lauksaimniecības politikas rezultātā pieauga dabas piesārņojums. Minētie apstākļi veicināja tautas cīņu par suverenitātes atgūšanu un PSRS sabrukumu.
 
Reformu piekritēji aktivizējās pēc L. Brežņeva nāves. PSKP Politbirojā sākās cīņa par varu. Augstāko partijas vadītāju amatos citu pēc cita nomainīja kompromisa figūras – gados veci ģenerālsekretāri, kuri faktiski bija marionetes vadošās nomenklatūras elites rokās.
 
aaaae.jpg
M. Gorbačovs
 
1985. gada 15. martā, kad PSKP Centrālā komiteja savā plēnumā par PSKP ģenerālsekretāru ievēlēja Mihailu Gorbačovu, uzvarēja komunistu grupējums, kas pieļāva ierobežotu reformu nepieciešamību.
 
M. Gorbačovs mēģināja realizēt reformas gan kā ģenerālsekretārs, gan vēlāk kā PSRS prezidents. Komunistiskās nomenklatūras metodes tomēr nemainījās. Reformas notika administratīvu kampaņu veidā, kuras jau iepriekš bija nolemtas neveiksmei. Piemēram, lai apkarotu alkoholismu, tika ierobežota alkoholisko dzērienu tirdzniecība un PSRS dienvidu republikās izcirsti vīnogulāji, tomēr kampaņa nedeva rezultātus.
 
Lai realizētu ekonomiskās reformas, savienotajām republikām, uzņēmumiem un arī katram atsevišķam indivīdam bija jādod daļēja saimnieciskā brīvība. M. Gorbačovs cerēja samazināt PSRS bruņošanās izdevumus un saņemt saimniecisku palīdzību no Rietumiem. Totālās kontroles atslābināšana izvērtās par PSRS sabrukumu.
Svarīgi!
1986. gada septembrī Jūrmalā notika PSRS un ASV pārstāvju tikšanās (Čatokvas konference), kas pievērsa sabiedrības uzmanību ASV pārstāvju viedoklim, proti, ka ASV de iure neatzina Baltijas valstu inkorporāciju PSRS.
Liberalizācija sociālajā dzīvē sekmēja tautas kampaņas, kas bija vērstas pret Daugavpils HES celtniecību un Rīgas metro būvi, lai nepieļautu, ka Latvijā tiktu iepludināts jauns sveštautiešu migrācijas vilnis. Šajā laikā saasinājās arī ideoloģiskā cīņa starp Latvijas kompartijas eliti un latviešu progresīvo inteliģenci.
 
1987. g. PSRS un Latvijā tika atļauta kooperatīvu darbība pakalpojumu sfērā. Par stipri augstākām cenām kooperatīvi sniedza pakalpojumus un ražoja plaša patēriņa preces, kas daļēji kompensēja preču un pakalpojumu deficītu. Sākotnēji nacionāli noskaņotā inteliģence pievērsa latviešu sabiedrības uzmanību cilvēktiesību un nācijas pastāvēšanas problēmām ar mākslas un publicistikas palīdzību.
80. gadu otrajā pusē sākās pirmās režīma nesankcionētās un apkarotās tautas demonstrācijas pie Brīvības pieminekļa Rīgā un citur. 1987. gadu Latvijā var uzskatīt par lūzuma gadu nacionālajā kustībā pret okupācijas režīmu.
 
Atsauce:
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Flag_of_the_Soviet_Union.svg
http://www.diena.lv/lat/politics/foto/desmitgades/kolhozu_latvija_1950_1959_septiitaa_galerija_veltiita_valsts_devinjdesmitgadei#p_17
http://scrapetv.com/News/News%20Pages/Technology/images/Mikhail-Gorbachev.jpg
G. Kurlovičs, A. Tomašūns „Latvijas vēsture vidusskolai II”, Zvaigzne ABC, 2000.
J. Freibergs "Jaunāko laiku vēsture 20. gadsimts", Zvaigzne ABC, 2001.
S. Goldmane, J. Klišāne; A. Kļaviņa u.c., "Vēsture pamatskolai. Jaunākie laiki", Zvaigzne ABC, 2001.