Teorija

1944. gadā Sarkanā armija iegāja Austrumeiropas teritorijā. Ā. Hitlera aizliegums atkāpties radīja situāciju, kad, nesaņemot rezerves, vērmahts vairs nespēja sekmīgi cīnīties. Jau jūlija beigās padomju karaspēks sasniedza Varšavas apkaimi, taču pilsētu neieņēma. Sarkanajai armijai augustā nonākot pie Rumānijas robežas, valstī notika režīma maiņa. Jaunā valdība pieteica karu Vācijai. Tomēr padomju armija dažu nedēļu laikā okupēja Rumāniju, PSRS pieteica karu Bulgārijai un pakļāva to faktiski bez pretestības. Josipa Broza Tito pretošanās kustības spēku un Sarkanās armijas trieciena rezultātā 1944. g. novembrī Vācijas armija atstāja Balkānus. 1944. g. no kara ar PSRS izstājās sakautā Somija, tās teritorija netika okupēta. Vācu armijai 1944.g. beigās izdevās nostiprināties Ungārijā un Slovākijā, kā arī Austrumprūsijā un Kurzemē.
 
Otrās frontes atklāšana Eiropā
1944. gada 6. jūnijā, šķērsojot Lamanša šaurumu, Normandijas piekrastei tuvojās ap 30 000 lidmašīnu un 5000 kuģu ar vairāk nekā 15 000 amerikāņu, britu un kanādiešu karavīriem. Sabiedroto spēku virspavēlnieks bija amerikāņu ģenerālis D. Eizenhauers, britu spēkus komandēja feldmaršals Bernards Montgomerijs. Otrā fronte bija atklāta.
  
bmontgomery.jpg
B. Montgomerijs
 
Vācijas stratēģi – gan Ā. Hitlers, gan ģenerālfeldmaršals Gerds fon Rundštets un E. Rommels kļūdījās, ne tikai nosakot desanta izcelšanās vietu, bet arī novērtējot vērmahta spējas atvairīt to.
 
Sabiedroto armija augustā atbrīvoja Parīzi, bet septembrī – Briseli. Tomēr vērmahts, Sabiedrotajiem tuvojoties Vācijas robežām, izrādīja arvien lielāku pretestību.
 
1944. g. decembrī Hitlers izplānoja pārdrošus pretuzbrukumus Elzasā un Ardenu kalnu rajonā. Tie tomēr ātri cieta neveiksmi. Sabiedroto tālāku virzību sekmēja vācu karavīru un iedzīvotāju klusā pārliecība, ka Rietumu okupācijas režīms būs labāks nekā padomju režīms.
 
Vācijas kapitulācija
Neveiksmes karā izraisīja krīzi Vācijā, kā arī tās attiecībās ar sabiedrotajiem. 1944. g. no kara izstājās 3 Vācijas sabiedrotās – Rumānija, Bulgārija un Somija, vēlāk – Ungārija. Vācija bija palikusi viena pret antihitleriskajām valstīm.
 
1945. g. februārī sākās sabiedroto kopējs uzbrukums Vācijai. No rietumiem Vācijā ielauzās Sabiedroto spēki, bet no austrumiem – Sarkanā armija. Vācijas pilsētas bija pārvērstas drupās. Sabiedroto īstenotais totālais gaisa karš bija jauns cilvēku un pilsētu iznīcināšanas veids.
Totālais karš – visu valsts ekonomisko un cilvēku resursu koncentrēšana kara vajadzībām, vispārēja iedzīvotāju mobilizācija armijā un darba dienestā. 
Ā. Hitlers nespēja organizēt pretuzbrukumu un pilnīgi zaudēja kontroli pār situāciju. Viņu salauza ziņa par H. Himlera un H. Gēringa sarunām ar Rietumiem par kapitulāciju. Ā. Hitlers salaulājās ar Evu Braunu, un abi izdarīja pašnāvību. Par sašķeltās Vācijas simbolu kļuva reihstāga drupas ar padomju karavīru izdarītajiem uzrakstiem. 1945. g. 2. maijā Berlīnes garnizons kapitulēja.
 
Sistemātiskajos amerikāņu un britu aviācijas uzlidojumos Vācijā dzīvību zaudēja apmēram 635 000 civiliedzīvotāju, tika radīti milzīgi ekonomiskie zaudējumi. Par „bumbu kara” barbarisma simbolu kļuva Drēzdene, kuru britu un amerikāņu gaisa flote 1945. gada 14. un 15. februārī gandrīz pilnīgi noslaucīja no zemes, iznīcinot visās pasaulē pazīstamus arhitektūras pieminekļus un nogalinot vismaz 35 000 cilvēku.
Daudzi nacisti, kas ieņēma augstus amatus, jau laicīgi bija pametuši Berlīni. J. Gebelss, tāpat kā Ā. Hitlers, izdarīja pašnāvību.
 
Joseph-Paul-Goebbels.jpg
J.Gebelss
 
Pēc Hitlera pašnāvības varu Vācijā pārņēma lieladmirāļa Karla Dēnica valdība. Tās pilnvarots, ģenerālpulkvedis Alfrēds Jodls 1945. gada 7. maijā Reimsā parakstīja kapitulācijas aktu sabiedrotajiem (ASV un Lielbritānijai). Pēc maršala G. Žukova prasības naktī no 9. uz 10. maiju Karlhorstē ģenerālfeldmaršals Vilhelms Keitels vēlreiz parakstīja kapitulācijas aktu, šoreiz ar padomju pārstāvju līdzdalību. Karš Eiropā bija beidzies.
 
Japānas kapitulācija
1944. – 1945. g. tika uzvarēta arī Japāna. ASV guva panākumus Klusā okeāna centrālajā daļā, ieņemot vairākas stratēģiski svarīgas salu grupas, tā iegūstot flotes un aviācijas bāzes. Galvenie panākumi tika gūti 1945. g. ASV ielauzās Filipīnās, Borneo salās, smagās kaujās ieņēma Okinavas salu. Tomēr daudzviet saglabājās novājināti, bet nesakauti Japānas spēki. ASV veica ārkārtēji postošas Japānas salu bombardēšanas, jo to vadība bažījās, ka Japānas salu ieņemšana kaujās prasīs milzīgus karavīru zaudējumus.
Svarīgi!
1945. g. augustā pirmo reizi cilvēces vēsturē tika izmantoti kodolieroči. ASV 6. augustā nometa atombumbu uz Hirosimu, bet 9. augustā – uz Nagasaki.
Atombumbas sprādziens Hirosimā un Nagasaki. Video: http://www.youtube.com/watch?v=ugOIdaY_zb8&feature=related

Rezultātā gāja bojā ap 200 000 civiliedzīvotāju. Savukārt PSRS pieteica karu un uzbruka Japānas armijai Mandžūrijā. Japāna 14. augustā paziņoja par kapitulāciju. 1945. g. 2. septembrī Japānas pārstāvji uz ASV karakuģa „Misūri” Tokijas līcī parakstīja Japānas kapitulācijas aktu.
 
Atsauce:
http://www.nndb.com/people/835/000030745/
http://static.infoescola.com/wp-content/uploads/2009/02/Joseph-Paul-Goebbels.jpg
http://www.youtube.com/watch?v=ugOIdaY_zb8&feature=related
J. Freibergs "Jaunāko laiku vēsture 20. gadsimts", Zvaigzne ABC, 2001.
S. Goldmane, J. Klišāne; A. Kļaviņa u.c., "Vēsture pamatskolai. Jaunākie laiki", Zvaigzne ABC, 2001.
Autoru kolektīvs "Pasaules vēsture vidusskolai III", Zvaigzne ABC, 2002