Teorija

Kristietība ir monoteistiska reliģija, kas balstās tās dibinātāja Jēzus Kristus mācībā, kas atrodama kristiešu svētajos rakstos – Bībelē.
Kristietība ir lielākā pasaules reliģija, pie kuras pieder aptuveni 1/3 pasaules iedzīvotāju.
 
Mūsu ēras sākumā tā radās Palestīnā kā jūdaisma novirziens, kas pamazām izveidojās par atsevišķu reliģiju un 3. gs. kļuva par Romas impērijas oficiālo reliģiju.
 
Kristiešu rakstos vārds "kristieši" pirmoreiz parādās Apustuļu darbos.
 
Neskatoties uz to, ka kristietībai ir 1,7 miljardi sekotāju, tā ir viena no jaunākajām ticībām. Atšķirībā no jūdaisma, kristietības centrālais tēls nav pats Dievs (Jahve), bet gan Jēzus Kristus – Dieva dēls un tā iemiesojums Zemes virsū.
 
Kristietības pamatā ir nevis Dieva atklāsme cilvēkiem kā jūdaismā, bet gan sekošana Jēzus piemēram – viņa rīcībai, uzvedības normām, attieksmei pret lietām un cilvēkiem.
 
Kristietību var uzskatīt par vienu no galvenajiem Eiropas apvienošanās faktoriem pēc Romas impērijas sabrukuma.
 
Romas impērijas teritorijā iebrukušie barbari apmetās tur uz dzīvi. Pie viņiem drīz  ieradās kristiešu misionāri un barbaru kopienas viena pēc otras pakāpeniski tika pievērstas kristīgai ticībai. Līdz ar ticību viņi pārņēma latīņu valodu. Senās Romas valoda kļuva par liturģijas un literāro valodu, kā arī mācību valodu skolās. Tā kristietība lielā mērā samierināja Seno Romu ar barbariem, nodrošināja tās kultūras un tradīciju pārnesi uz jauno Eiropas kultūru.

Kristiešu paradumi
Kristietībai ir savu vērtību sistēma. Ir gan dzīves, gan domāšanas, gan arī rīcības veids sabiedrībai.
 
Kristietībā vissvarīgākā ir mīlestība pret Dievu un vienam pret otru. Daudzi kristieši regulāri apmeklē dievkalpojumus, parasti svētdienās. Dievkalpojumi sastāv no dziedāšanas, Bībeles lasījumiem un sprediķi.
 
Daudzās kristiešu baznīcās notiek arī kristības un svētā vakarēdiena ceremonijas.
Svarīgi!
Kristīšana ir veids kā persona oficiāli kļūst par kristieti.
Ceremonijā tiek izmantots svētīts ūdens, kas simbolizē grēku nomazgāšanu. Savukārt vakarēdiens ir svēts process, kura mērķis ir atcerēties Jēzu.
 
Kristieši svin divus nozīmīgus notikumus no Jēzus Krista dzīves. Šie svētki ir Ziemassvētki un Lieldienas. Ziemassvētkos tiek svinēta Jēzus dzimšana. Tā kā precīzs Jēzus dzimšanas datums nav zināms dažādas konfesijas Ziemassvētkus svin atšķirīgos datumos. Daļa svin 25. decembrī, citi 6. janvārī. Pavasarī tiek svinētas Lieldienas. Šajā laikā Jēzus Kristus tika piesists krustā, bet pēc tam augšāmcēlies no mirušajiem. Katru gadu Lieldienu svinēšanas datums mainās.
 
Kristietības pamatvirzieni
Svarīgi!
Kristietība gadsimtu gaitā  reliģisko pārliecību un tradīciju atšķirību dēļ ir sadalījusies sīkākos novirzienos, kurus var klasificēt trijās lielās grupās: Romas katoļi (ietilpst Romas katoļu baznīca), pareizticīgie, protestanti.
Šie trīs virzieni atzīst Nīkajas ticības apliecību.
Svarīgi!
1054. gadā notika nozīmīgākā kristietības sadalīšanās, kuru sauc par Lielo Shizmu.
Tajā baznīcas Rietumeiropā atdalījās no baznīcām Bizantijas impērijā austrumos. Līdz ar to izveidojās Romas katoļu baznīca un pareizticīgo baznīca.
 
Romas katoļi
Romas katoļi ir lielākā kristiešu grupa. Viņi tic, ka pāvests, katoļu baznīcas vadītājs, ir Dieva vietnieks zemes virsū. Pāvests dzīvo Vatikānā, mazā neatkarīgā valstī Romas teritorijā.
 
Katolicisms ir izplatījies pa visu pasauli un ir vadošais novirziens daudzās valstīs, piemēram, Spānijā, Īrijā un Francijā. Svētdienās katoļi cenšas apmeklēt Misi un regulāri izsūdzēt grēkus priesterim. Viņi pielūdz Dievu, Mariju, Jēzus māti, un daudzus svētos, kas ir bijuši reliģiozi cilvēki un bieži vien miruši ticības dēļ.
 
Pareizticīgo baznīca
Sākumā kristietība bija katoliska, bet 1054. gadā kristīgā baznīca sadalījās. Radās nesaskaņas par kristīgās pasaules vadību starp Romas pāvestu un patriarhu, baznīcas vadītāju Konstantinopolē. Rezultātā atdalījās rietumu (Romas katoļu) un austrumu (pareizticīgo) baznīcas.
 
Katoļiem un pareizticīgajiem ir daudz kopīga. Tomēr pareizticīgie neatzīst pāvestu. Pareizticīgie uzskata par svētiem reliģiskus portretus, kurus sauc par ikonām. Viņi neuzskata pāvestu par savu augstāko vadītāju. Tā vietā pareizticīgo baznīcā ir vairākas neatkarīgas, pašpārvaldošas baznīcas, kur katrai augstākā amatpersona ir bīskaps. Pie šīm baznīcām pieder Krievijas Pareizticīgā baznīca, Koptu Pareizticīgā baznīca, Grieķijas Pareizticīgā baznīca u.c.
 
Protestantisms
16. gs. daļa kristiešu uzskatīja, ka Romas katoļu baznīca vairs pareizi neseko Jēzus mācībai.
 
Vācu mūks Mārtiņš Luters sāka protestēt, pienaglojot savas 95 tēzes pie Vitenbergas pils baznīcas durvīm. Viņš ar saviem piekritējiem radīja jaunu kustību -  reformāciju. Mūsdienās lielākā daļa kristiešu, kas nepieder pie Romas katoļu vai pareizticīgo baznīcas, ir protestanti. Latvijā ir izplatīts luterānisms, protestantisma pamatvirziens.
 
16. gs. sākumā Reformācija aizsāka Romas katoļu baznīcas šķelšanos. Protestantu baznīcas noraidīja vairākas Romas katoļu baznīcas pārliecības, tajā skaitā arī pāvesta autoritāti un dažādas mācības par to, kā var nokļūt paradīzē.
 
Protestantisms ir sadalījies vairākās atsevišķās konfesijās.  Pie protestantiem tiek pieskaitīti luterāņi, metodisti, prezbiterāņi, kristiešu fundamentālisti, baptisti, kvēkeri, mennonīti un daudzi citi.
 
Ar kristietību saistīti jēdzieni
  • Altāris - paaugstinājums reliģiska kulta vietās. Kristiešiem 2. - 3.gs. vakarēdiena galds kļūst par altāri un 5.gs. to iesvētī. Grieķu katoļu baznīca uz altāra - galda lika evaņģēliju, krustu, sakramenta traukus un arī relikvijas.
  • Arhibīskaps - vecākais bīskaps, goda tituls galvenajās bīskapijās.
  • Baptistērijs - vieta, kur notiek kristīšana - kristāmā baznīca, kapella.
  • Bīskaps - garīdznieks, kas ir saņēmis priesterības pilnību. Pirmkristiešu laikā bīskaps ir atsevišķas draudzes priekšnieks, bet vēlāk augstākais baznīcas priekšnieks.
  • Celle - mūka vai mūķenes istabiņa klosterī.
  • Celibāts - bezlaulības dzīve. Celibātu prasa no katoļu garīdzniekiem, kam pamatā uzskats, ka dzimumdzīve laulībā un ārpus tās padara cilvēku kultiski nešķīstu.
  • Katehisms - katķisms, mācība jautājumos un atbildēs, kas sākumā notika mutiski: kristījot garīdznieks jautāja, kristījamais atbildēja.  Luterticībā katehisms ir ticības mācības grāmata.
  • Konsistorija - 1) Romā ķeizaru laikā valsts padomes sapulcēšanās vieta. 2) Katoļu baznīcā kardinālu sapulce pāvesta vadībā. 3) Evaņģēliski luteriskajā baznīcā centralizētas pārvaldes,kas nodibinātas reformācijas laikā bīskapa amata un tam piederīgo pārvaldes orgānu vietā.
  • Korālis - katoļu un luterticīgo baznīcas dziedājums.
  • Krusts - viens no kristietības simboliem. Krustā vertikāle apzīmē garu, bet horizontāle - laicīgo pasauli.
  • Ķesteris - baznīcas kalpotājs, kas glabā baznīcas lietas; palīdz mācītājam viņa amata gaitā; gādā par kārtību dievkalpojuma laikā.
  • Mozus - pēc Vecās Derības izraēliešu vadonis tuksnesī. Ar viņa starpniecību izraēlieši pieņēmuši Jahves reliģiju un slēguši derību ar Jahvi.
  • Mozus grāmatas - arī pentateihs (1.Genesis, 2.Exodus, 3.Leviticus, 4.Numeri, 5.Deuteronomium), Vecās Derības kanona pirmā daļa, kuras ebrejiskais nosaukums ir tora (likums).
  • Sakraments - (zvērests) dievkalpojuma darbība, kurā ar reālu lietu starpniecību (ūdeni, vīnu, maizi u. c.) saņem Dieva žēlastību.
  • Tēvreize - kristīgās baznīcas klasiskā lūgšana, ko lieto visas kristīgās konfesijas dievkalpojumos, kazuālijās un privātā praksē.
 
Atsauce:
http://www.katedrale.lv/pics/zinas_latvija/2005/03/24_lapelis_lieldienas/resurection.jpg
http://www.travellatvia.lv/foto/0000/00/00/709/vatikanmap.jpg
http://lh3.ggpht.com/_sk0T7lv_0ZE/SjXtk2V6swI/AAAAAAAAEGQ/jKf-cxd3sXs/s800/martins-luters.jpg
http://lv.wikipedia.org/wiki/J%C4%93zus_Kristus
http://lv.wikipedia.org/wiki/Kristiet%C4%ABba