Korāns – islāma svētie raksti. Musulmaņi tic, ka Korānā apkopotas Dieva atklāsmes, kuras Muhamedam pēc 610. g. darījis zināmas eņģelis Džabrails.
Uz Korāna balstās islāma filozofija, teoloģija, kā arī likumdošana.
Korānu pēc Muhameda nāves vāca un apkopoja (mutiskās un rakstiskās Muhameda atklāsmes) pirmie trīs kalifi (Muhameda vietnieki), bet savu galīgo noformējumu ieguva kalifa Osmāna Bin Afana (licis sagatavot Korāna oficiālo tekstu laikā no 650.g. līdz 656.g.) laikā.
Korāns ir augstākā autoritāte, grāmata, kas nošķir labo no ļaunā. Tajā atrodami islāma ticības, rituālu un likumu apraksti.
Korāns ir islāmu zinātņu sākums: arābu gramatikas, fonētikas, retorikas, kaligrāfijas.
Arābu vārds Qur’ān nozīmē “skaļa lasīšana, skaitīšana no galvas”. Pravieša vēstījumu cilvēki sākotnēji iemācījās no galvas un atkārtoja.
Korāns Muhamedam tika atklāts pa daļām 23 gadu garumā.
Korāns.
Korāna pirmā sūra (nodaļa) „Fātiha” ir svarīgākā rituālu lūgšanu sastāvdaļa, kuru musulmaņi iemācas no galvas arābu valodā.
Korānā, neskaitot ievadsūru “Fātihu”, katrs vārds nāk tieši no Allāha.
Korāna struktūra
Korāns ir sakārtots pēc sūru (korāna daļu) garuma (no 3 līdz 286 ajātiem). Kopā ir 114 sūras, garākā no tām ir otrā sūra, arābu valodā apmēram 20 lpp. gara. Īsākās ir 1 rindiņu garas (108. un 112.).
Katra sūra (izņemot devīto) sākas ar - "Labsirdības Kunga, Labsirdības Devēja, Dieva vārdā". Katra sūra sastāv no pantiem - âyet. Katrs pants (âyet) var sastāvēt no vienas rindiņas vai arī tikai viena vārda. Arābu valodā tie kā dzeja beidzas ar atskaņām. Sūras nosaukums parasti izvēlēts ņemot vērā svarīgāko jautājumu, notikumu vai vārdu sūrā. Katras sūras sākumā dots paskaidrojums par nosaukuma izvēli.
Korāns sastāv no apm. 6200 pantiem.
- 100 veltīti rituāliem.
- 70 personīgajiem likumiem.
- 70 civilajiem likumiem.
- 30 sodu (kriminālajiem) likumiem.
- 20 tiesu iekārtai un liecināšanai.
Korāna stilistika
Galvenā Korāna iezīme ir kontrasts: starp šo pasauli - viņsauli, starp ticīgajiem - neticīgajiem, starp paradīzi - elli.
Korānam ir savs noteikts stils. Korāns nav sakārtots hronoloģiski vai pēc tēmām. Korānā viena daļa var ietvert gan skaidrojumus, gan noteikumus un likumus, gan stāstus, kā arī aprakstus. Korānu nevar izlasīt uzreiz no sākuma līdz galam, to lasa parasti pa daļām.