1. 2. daļas 1. uzdevums

  

  

Jautājums:

 

 

19. gadsimta 30. gados sākās rūpniecības apvērsums, jo dzimtbūšanas atcelšana deva daudz brīva darbaspēka. Sāka izmantot tvaika dzinējus, un visstraujāk uzplauka tekstilrūpniecība. 19. gadsimta beigās Kurzemes un Vidzemes pilsētās strauji attīstījās lielrūpniecība. Rīga kļuva par Latvijas un visas Baltijas lielāko rūpniecības pilsētu. Rīgā, Liepājā, Jelgavā visstraujāk izvērsās metālapstrāde un mašīnbūve, ražošana koncentrējās lieluzņēmumos. Latvijas ostu - Rīgas, Ventspils, Liepājas - nozīme visas Krievijas impērijas mērogā īpaši pieauga, sākot ar 60. gadiem, kad paplašinājās dzelzceļu būve Latvijas teritorijā.

(Latvijas vēsture. 20. gadsimts. Rīga. 2005. g.)

 

1 - ķīmiskā rūpniecība                2 - mašīnbūve un metālapstrāde

3 - pārtikas rūpniecība               4 - vieglā rūpniecība

5 - kokapstrāde                         5 - celulozes un papīra rūpniecība

 - guberņu robeža       - dzelzceļš

 

 

 

 

 

 

(Viņi) kāpa pa šķībajām koka trepēm uz augšu, cik augstu vien varēja. Tās liecināja, ka iedzīvotāji še aiz taupības upurējuši ērtību un daili. (...) Viņi atdarīja durvis un iekāpa mazā jumta istabiņā, kurā gaisma tikai mazā mērā iespīdēja pa mazo lodziņu ar četrām rūtīm. Telpa tik liela, ka tajā knapi var apgriezties. Gulta, veca, sagrabējusi kušete, pāris krēslu, mazs galdiņš un neliels, apaļš sienas spogulis bija viss tās piederums.  

(A. Deglavs "Rīga")

 

 

Līdzko Augusts ir paaudzies, tā tēvs ņem viņu līdz zvejā. Pārsaluši velkot lomus, zvejnieki mēdz sasildīties krodziņā. (...) Augusts redz to, cik smagu nastu ģimenei - mātei, jaunākiem brāļiem un māsām uzliek šī "tradīcija", un nolemj nekad nebūt draugos ar grādīgiem dzērieniem. Septiņpadsmit gadu vecumā viņš dodas peļņā pie tēvoča kokzāģētavā. Ar centību, darba mīlestību un godīgumu izpelnās tēvoča uzticību. Viņam pat uztic kārtot naudas lietas, turklāt jauneklis ir apzinīgs, ka uzņēmums plaukst, bet jaunajam censonim veidojas uzkrājums ne tikai darba pieredzē vien... Drīz vien Augusts Dombrovskis atver savu kokzāģētavu, kļūdams par līdzīpašnieku, bet vēlāk par vienīgo saimnieku uzņēmumā.

1900. gadā viņš Mīlgrāvī uzbūvēja un uzturēja skolu un bērnudārzu strādnieku un citu mazturīgu ļaužu bērniem, kur mācības bija par brīvu. Tas bija pirmais bērnudārzs Rīgā. Pēc A. Dombrovska iniciatīvas tika izveidota Bezalkohola jeb atturības biedrība, kuras vajadzībām viņš par vairāk nekā 100 000 rubļiem Vecmīlgrāvī uzbūvēja namu "Ziemeļblāzma". Blakus par A. Dombrovska līdzekļiem un pēc viņa plāna tika izveidots skaists publiskais parks. 1908. gadā viņš Vecmīlgrāvī uzcēla Burtnieku namu, kas kļuva par pirmo latviešu rakstnieku un mākslinieku atpūtas un jaunrades vietu.

 

No sava tēva un mātes neesmu nekā vairāk mantojis kā sevi pašu. Visa manta (...) ir manis paša iegūta, pelnot paša rokām un pieliekot visus spēkus, bez mazākās sevis taupīšanas. "Darbs pārspēj visu" ir mana dziļākā atziņa.