Rūpīgi iepazīsties ar informācijas avotiem un izpildi uzdevumus!
Atbildi uz jautājumu:
Par kuriem vēstures notikumiem vēsta informācijas avoti?
Atzīmē pareizo atbildi!
Avots A
Pirmajam pasaules karam bija vairāki cēloņi. Tie saistīti gan ar lielvalstu sabiedrības attīstību un saimnieciskajām interesēm, gan ar tā laika cilvēku uzskatiem un politiķu rīcību. Lielvalstis jutās neiedomājami varenas. Gan politiķi, gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji uzskatīja, ka to interesēs ir iegūt aizvien jaunas zemes un ietekmes sfēras. Viņus neatturēja tas, ka pasaule jau bija sadalīta un ka jaunus īpašumus var iegūt, tikai atņemot tos citiem. Arī zinātne un tehnika radīja šo pārākuma iespaidu. Gandrīz katru gadu armijā ieviesa jaunus ieročus. (...) Nacionālisms, kas mācīja lepoties ar savu nāciju, pārauga šovinismā, kas sludināja kādas nācijas pārākumu pār citām. Lai nāciju pārākumu pierādītu, daudzi uzskatīja par goda lietu iestāties armijā un doties cīnīties par nācijas interesēm.
(V. Purēns. Pasaules vēsture pamatskolai. Rīga, 2005.)
(V. Purēns. Pasaules vēsture pamatskolai. Rīga, 2005.)
Avots B
Visi domāja, ka lielais karš, kas sākās 1914. gada augustā, ilgs trīs vai četrus mēnešus. Gaidīja, ka tas beigsies ap Ziemassvētkiem. Valdīja uzskats, ka modernais karš būs intensīvāks nekā iepriekšējie un arī izšķirīgāks. Tai pusei, kura jau sākumā iegūs pārsvaru, būs arī ātrai uzvarai nepieciešamie līdzekļi.
(Normans Deiviss. Eiropas vēsture. Rīga, 2009.)
(Normans Deiviss. Eiropas vēsture. Rīga, 2009.)
Avots C
Karš Latvijā, tāpat kā citur karojošajā Eiropā, sākās ar masu sajūsmu un stihiskām demonstrācijām. Cara patvaldībai par pārsteigumu, neparedzēti un negaidīti, vairākums latviešu atbalstīja oficiālo urrāpatriotismu un demonstrēja antivācisku stāju. (...) Krievijas un citu Eiropas lielvalstu iesaistīšanās karā pret Vāciju radīja latviešu tautai apbrīnojamu un neticamu sajūtu, ka tās sensenie ienaidnieki ir arī daudzu citu Eiropas tautu ienaidnieki. Karu pret Vāciju latvieši uztvēra kā karu pret baltvāciešiem (vācbaltiešiem), no kuru kundzības nu bija iespēja atbrīvoties. Tika aizmirsta kultūras un ticības kopība, atkal uzzēla gadsimtos krātais naids pret vāciešiem, atdzima bailes, ka, Vācijai uzvarot, vācbaltieši atriebsies par 1905. gadu un iznīcinās latviešu tautu. (...) Latvijā kara sākumā pats nozīmīgākais militārais pasākums bija mobilizācija. Brīvprātīgo plūdiem nebija gala, mobilizācijas plāni tika pārpildīti. Propagandas iespaidā sevišķi jaunatnei šķita: karš būs lielisks pārgājiens, kurā valda draudzība, varonība un piedzīvojumi.
(Latvijas vēsture. 20. gadsimts. Rīga, 2008.)
(Latvijas vēsture. 20. gadsimts. Rīga, 2008.)
Avots D
1915. gada vasarā sākās (...) Rīgas evakuācija. Trīsdesmit tūkstošos vagonu aizveda fabriku iekārtas un mašīnas. Uz Iekškrieviju aizceļoja arī bronzas pieminekļi, vara jumti, transportlīdzekļi un baznīcu zvani. Evakuēja valsts iestādes un skolas. Aptuveni ceturtdaļmiljonam rīdzinieku vajadzēja atstāt savu pilsētu.
(I. Butulis, A. Zunda. Latvijas vēsture. Rīga, 2010.)
(I. Butulis, A. Zunda. Latvijas vēsture. Rīga, 2010.)
Avots E
Ja angļi vai vācieši Flandrijas pozīcijās (...) šāva ar mīnām, tad ne vien cilvēku ķermeņi saplosīti uzlidoja gaisā žurkām un kraukļiem par barību, bet izlutinātas jaunas sievas Londonā vai Breslavā kļuva par nabadzīgām atraitnēm, kas tagad bija atkarīgas no ģimenes žēlastības vai no savu roku darba. Zēni priekšlaicīgi pameta skolas solu un mācījās par elektriķiem vai šoferiem, meitenes strādāja kinoteātros par vietu ierādītājām; dzīve atklāja jaunatnei nepazītas grūtības vai biedriskumu. Atraitnes raudzījās pretī bezcerīgai nākotnei, veseliem pulkiem bērnu pēkšņi vairs nebija stingrā vai mīļā tēva uzraudzības.
(Pasaules vēsture vidusskolai II. Hrestomātija. Rīga, 2002.)
(Pasaules vēsture vidusskolai II. Hrestomātija. Rīga, 2002.)
Avots F | Avots G |
 |  |
| 1914. gads - vācu karavīri dodas uz fronti. (Uzraksts uz vagona sienas "Izbrauciens uz Parīzi". | Bēgļu baraka Rēzeknē. 1920. gads. |
Avots H | Avots I |
 |  |
| Pirmā pasaules kara karavīru kapsēta Flandrijā. | Sagrautā dzelzceļa stacijas ēka Skrīveros. 1917. gads. |
| Avots J | Avots K |
1860. gadā - 1 225 000 iedzīvotāji 1900. gadā - 2 008 000 iedzīvotāji 1920. gadā - 1 596 000 iedzīvotāji |  |
Iedzīvotāju skaits Latvijā. | Bijušie Pirmā pasaules kara dalībnieki ASV, 1919. gads. |
Avots L
Pirmais pasaules karš paplašināja arī Latvijas sievietes dzīvesdarbības robežas. Vispirms jau sievietes aizvien vairāk tika iesaistītas algota darba veikšanā. Vīriešu darbaroku trūkums piedāvāja jaunas iespējas tradicionālās darba samaksas ietvaros - sievietēm par tādu pašu darbu maksāja mazāk. Karā iesaistīto valstu sieviešu pieplūdumu publiskajā sfērā simbolizēja tramvaja konduktore (šis formā tērptais sabiedriskā transporta darbinieka amats pirmskara Eiropā bija absolūts vīriešu profesijas monopols) (...)
Rīgā Tramvaju sabiedrība 1916. gadā eksperimenta veidā bija pieņēmusi darbā kādas 50 "konduktrises", tika atzīts, ka viņas apzinīgi cenšas piemēroties jaunajam darbam. Laikraksti rakstīja, ka sievietes jau redzamas darbojamies it visās nozarēs - viņas strādā "vīrieša darbus": ir pārdevējas, grāmatvedes, kasieres, fotogrāfu mācekles, maizes cepējas. Sievietes Latgalē strādā meža darbus.
(Vita Zelče. Skice vēstures zīmējumam: Sieviete un Pirmais pasaules karš// Latvijas Valsts arhīvi, 2002.)
Rīgā Tramvaju sabiedrība 1916. gadā eksperimenta veidā bija pieņēmusi darbā kādas 50 "konduktrises", tika atzīts, ka viņas apzinīgi cenšas piemēroties jaunajam darbam. Laikraksti rakstīja, ka sievietes jau redzamas darbojamies it visās nozarēs - viņas strādā "vīrieša darbus": ir pārdevējas, grāmatvedes, kasieres, fotogrāfu mācekles, maizes cepējas. Sievietes Latgalē strādā meža darbus.
(Vita Zelče. Skice vēstures zīmējumam: Sieviete un Pirmais pasaules karš// Latvijas Valsts arhīvi, 2002.)
Avots M
Uzsākot bēgļu gaitas, toreiz no mājām izbraucām seši cilvēki, bet pārbraucām tikai četri; meita Marta palika vēl Čeļabinskā, jo tur apprecējās un pārbrauca ar savu vīru B. Egli tikai 1922.g. Daudz, ļoti daudz ģimenes vairs nepārbrauca tādā sastāvā, kā aizbrauca, bēgļu gaitas uzsākot. Brālis Kārlis aizbrauca ar divi dēliem un vienu meitu, bet pārbrauca tikai divi cilvēki - pats un sieva. Vecākais dēls nomira, jaunākais palika Krievijā, bet meita Antonija apprecējās ar karagūstekni un aizbrauca uz Čehoslovākiju.
(V. Ansviesulis. Rīdzinieki pasaules kara bēgļu gaitās. Rīga, 1936.)
(V. Ansviesulis. Rīdzinieki pasaules kara bēgļu gaitās. Rīga, 1936.)
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!