Uzdevums:

3♦
Aplūko attēlus F, G un H! Nosaki, kurš rakstītais informācijas avots papildina attēlā ietverto informāciju! Ieraksti atbilstošo burtu!
Eksāmenā šajā uzdevumā skolēnam patstāvīgi jāizvērtē un jāieraksta atbilstošā informācija, jānorāda attiecīgais informācijas avots.
 
Attēls
Informācijas
 avota burts
Kādu papildu informāciju tas sniedz par attēlā redzamo situāciju?
uz fronti1.jpg
Avots F
1914. gads - vācu karavīri dodas uz fronti. (Uzraksts uz vagona sienas: "Izbrauciens uz Parīzi")
Karš sākās ar masu sajūsmu gan Latvijā, gan Eiropā. Propagandas iespaidā jaunatnei šķita, ka karš būs lielisks pārgājiens, kurā valda draudzība, varonība un piedzīvojumi.
bēgļi.jpg
Avots G
Bēgļu baraka Rēzeknē. 1920. gads
Kara ietekmē latviešos radās bailes, ka, Vācijai uzvarot, vācbaltieši atriebsies par 1905. gadu un iznīcinās latviešu tautu. Tas radīja bēgļu kustību, kad sākās Vācijas uzbrukums Latvijai.
Avots H.PNG
Avots H
Pirmā pasaules kara karavīru kapsēta Flandrijā.
Daudzi uzskatīja par goda lietu iestāties armijā un doties cīnīties par nācijas interesēm. Daudzi krita kaujās, par tām cīnoties gan savā, gan svešā zemē.
 
Avots A
Pirmajam pasaules karam bija vairāki cēloņi. Tie saistīti gan ar lielvalstu sabiedrības attīstību un saimnieciskajām interesēm, gan ar tā laika cilvēku uzskatiem un politiķu rīcību. Lielvalstis jutās neiedomājami varenas. Gan politiķi, gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji uzskatīja, ka to interesēs ir iegūt aizvien jaunas zemes un ietekmes sfēras. Viņus neatturēja tas, ka pasaule jau bija sadalīta un ka jaunus īpašumus var iegūt, tikai atņemot tos citiem. Arī zinātne un tehnika radīja šo pārākuma iespaidu. Gandrīz katru gadu armijā ieviesa jaunus ieročus. (...) Nacionālisms, kas mācīja lepoties ar savu nāciju, pārauga šovinismā, kas sludināja kādas nācijas pārākumu pār citām. Lai nāciju pārākumu pierādītu, daudzi uzskatīja par goda lietu iestāties armijā un doties cīnīties par nācijas interesēm.
(V. Purēns. Pasaules vēsture pamatskolai. Rīga, 2005.)
 
Avots B
Visi domāja, ka lielais karš, kas sākās 1914. gada augustā, ilgs trīs vai četrus mēnešus. Gaidīja, ka tas beigsies ap Ziemassvētkiem. Valdīja uzskats, ka modernais karš būs intensīvāks nekā iepriekšējie un arī izšķirīgāks. Tai pusei, kura jau sākumā iegūs pārsvaru, būs arī ātrai uzvarai nepieciešamie līdzekļi.
(Normans Deiviss. Eiropas vēsture. Rīga, 2009.)
 
Avots C
Karš Latvijā, tāpat kā citur karojošajā Eiropā, sākās ar masu sajūsmu un stihiskām demonstrācijām. Cara patvaldībai par pārsteigumu, neparedzēti un negaidīti, vairākums latviešu atbalstīja oficiālo urrāpatriotismu un demonstrēja antivācisku stāju. (...) Krievijas un citu Eiropas lielvalstu iesaistīšanās karā pret Vāciju radīja latviešu tautai apbrīnojamu un neticamu sajūtu, ka tās sensenie ienaidnieki ir arī daudzu citu Eiropas tautu ienaidnieki. Karu pret Vāciju latvieši uztvēra kā karu pret baltvāciešiem (vācbaltiešiem), no kuru kundzības nu bija iespēja atbrīvoties. Tika aizmirsta kultūras un ticības kopība, atkal uzzēla gadsimtos krātais naids pret vāciešiem, atdzima bailes, ka, Vācijai uzvarot, vācbaltieši atriebsies par 1905. gadu un iznīcinās latviešu tautu. (...) Latvijā kara sākumā pats nozīmīgākais militārais pasākums bija mobilizācija. Brīvprātīgo plūdiem nebija gala, mobilizācijas plāni tika pārpildīti. Propagandas iespaidā sevišķi jaunatnei šķita: karš būs lielisks pārgājiens, kurā valda draudzība, varonība un piedzīvojumi.
(Latvijas vēsture. 20. gadsimts. Rīga, 2008.)
 
Avots D
1915. gada vasarā sākās (...) Rīgas evakuācija. Trīsdesmit tūkstošos vagonu aizveda fabriku iekārtas un mašīnas. Uz Iekškrieviju aizceļoja arī bronzas pieminekļi, vara jumti, transportlīdzekļi un baznīcu zvani. Evakuēja valsts iestādes un skolas. Aptuveni ceturtdaļmiljonam rīdzinieku vajadzēja atstāt savu pilsētu.
(I. Butulis, A. Zunda. Latvijas vēsture. Rīga, 2010.)
 
Avots E
Ja angļi vai vācieši Flandrijas pozīcijās (...) šāva ar mīnām, tad ne vien cilvēku ķermeņi saplosīti uzlidoja gaisā žurkām un kraukļiem par barību, bet izlutinātas jaunas sievas Londonā vai Breslavā kļuva par nabadzīgām atraitnēm, kas tagad bija atkarīgas no ģimenes žēlastības vai no savu roku darba. Zēni priekšlaicīgi pameta skolas solu un mācījās par elektriķiem vai šoferiem, meitenes strādāja kinoteātros par vietu ierādītājām; dzīve atklāja jaunatnei nepazītas grūtības vai biedriskumu. Atraitnes raudzījās pretī bezcerīgai nākotnei, veseliem pulkiem bērnu pēkšņi vairs nebija stingrā vai mīļā tēva uzraudzības.
(Pasaules vēsture vidusskolai II. Hrestomātija. Rīga, 2002.)
 
Avots M
Uzsākot bēgļu gaitas, toreiz no mājām izbraucām seši cilvēki, bet pārbraucām tikai četri; meita Marta palika vēl Čeļabinskā, jo tur apprecējās un pārbrauca ar savu vīru B. Egli tikai 1922.g. Daudz, ļoti daudz ģimenes vairs nepārbrauca tādā sastāvā, kā aizbrauca, bēgļu gaitas uzsākot. Brālis Kārlis aizbrauca ar divi dēliem un vienu meitu, bet pārbrauca tikai divi cilvēki - pats un sieva. Vecākais dēls nomira, jaunākais palika Krievijā, bet meita Antonija apprecējās ar karagūstekni un aizbrauca uz Čehoslovākiju.
(V. Ansviesulis. Rīdzinieki pasaules kara bēgļu gaitās. Rīga, 1936.)
 
Atsauce:
http://visc.gov.lv/vispizglitiba/eksameni/dokumenti/uzdevumi/2014/9klase/9_vesture_lv.pdf

Lai risinātu uzdevumus, lūdzu reģistrējies!

Ātra reģistrācija: