Uzdevums:

8♦
2. uzdevums (8 punkti)
2. Izlasi avotus A un B! Kādi bija 1905. gada revolūcijas cēloņi?
 
 
Avoti
Avots A
 

20. gs. sākumā Latvijā bija saspringts iekšējais stāvoklis. Pilsētās strādnieki prasīja palielināt algu, saīsināt darbadienu. [..] laukos joprojām gandrīz puse lauksaimniecībā izmantojamās zemes piederēja muižniekiem. Zemnieki arvien biežāk prasīja likvidēt muižu zemes īpašumus. Latviešu tauta izjuta divkāršu nacionālo jūgu – sveši bija gan vācu muižnieki un mācītāji, gan arī krievu valdība un tās ierēdņi. [..] Krievijas impērijā latviešu tautai nebija īstas ticības brīvības, ierobežotas bija iespējas izteikt savus uzskatus presē, dibināt biedrības, ieņemt augstākus amatus valsts iestādēs.

(G. Kurlovičs, A. Tomašūns. Latvijas vēsture. Rīga, 1998.)

Avots B
[19. gs. beigās] latviešus smagi skāra skolas reforma, [..], latviešu tautskolas tika iekļautas Krievijas skolu sistēmā. Vācu muižnieku un mācītāju ietekme uz skolu dzīvi gan samazinājās, bet to tūlīt aizstāja krievu ierēdņu kontrole. Visas mācības, izņemot ticības mācību, notika krievu valodā. Latviešu valoda tika izskausta no mācību procesa.

(I. Apine.1905.–1907. gada revolūcija Latvijā un latviešu sociāldemokrāti. Rīga, 2005.)
 

Avots C

No ārienes rudenī* skolā nemanījām nekādas pārmaiņas, bet iekšā pie sienām klasēs „Stundenplan”** vietā karājās „Rospisaņije urokov”***. Vācu ģeogrāfisko karšu vietā bija uzkārtas krievu kartes. [..] Inspektors bija no Krievijas un neprata ne vārda latviski. Viņš mums mācīja vēsturi un ģeogrāfiju. Saprast visu nesapratām, bet kalām [..] visu no galvas. [..] Bieži mēs nesapratām, ko inspektors mums skaidro, ne arī viņš saprata, ko mēs tam jautājām.

*19. gs. beigās
**stundu saraksts (vācu valodā)
***stundu saraksts (krievu valodā)

(E. Birznieks-Upītis. Pastariņa dienasgrāmata. Rīga, 1924.)
Avots D

1) atbrīvot tautskolas no katras administratīvas cara ierēdņu uzraudzības un nodot tās vēlētu vietējo pašvaldību pārziņā;
2) izsludināt dzimto valodu tautskolās par mācību valodu, bet krievu valodu par mācību priekšmetu;
3) šķirt skolu no baznīcas, atcelt ticības mācības pasniegšanu;
4) gādāt, lai tautskolas bērnus ne tikai mācītu, bet arī audzinātu demokrātiskā garā, par apzinīgiem pilsoņiem.
[No 1905. g. 10. novembrī notikušā Latvijas tautskolotāju kongresa pieņemtajiem lēmumiem]
(Laikraksts „Dienas Lapa”, 1905. gada 11. novembris.)
 
Avots E

Līdzšinējās pagastvaldes nav spējīgas izcīnīt tagadējo cīņu pret birokrātisko valdību un nodibināt atjaunotu dzīvi, tāpēc vecās iestādes bez kavēšanās atceļamas un viņu vietā jānodibina jauna pašvaldība uz stingri demokrātiskiem pamatiem, pagasta sapulcēm jāievēl rīcības komiteja. Pašpārvalžu uzdevumi: [..] 4) noteikt pagasta nodokļus pēc iedzīvotāju ienākumiem un ievākt tos, 5) algot skolotājus un rakstvedi, [..], 7) uzraudzīt skolu, kurā jāved mācības pēc jaunām programmām.

[No 1905. g. 19. novembrī notikušā Latvijas pagastu delegātu kongresa lēmumiem, kuru īstenošana tika uzticēta pagastu valdēm – pašpārvaldēm]
(Laikraksts „Dienas Lapa”, 1905. gada 21. novembris.)

Avots F
 
[1907. gadā] visā Latvijā sākās ļoti ražīga pašdarbība. Relatīvā preses un biedrošanās brīvība ierosināja plašu un auglīgu pašdarbību, kurai uz laukiem un pilsētās sekoja saimnieciska uzplaukuma laikmets. Arī garīgās kultūras laukā revolūcija bija devusi jaunas iespējas. Avīžniecībā un grāmatniecībā radās agrāk nepieredzēta rosība. Nodibinājās daudzas kulturālas biedrības un politiskas organizācijas, kas attīstīja rosīgu darbību.

(Konversācijas vārdnīca. Rīga, 1930. 7. sējums.)
Avots G
fdsfs.png
gfdg.png
 
paskaidrojumi:
rīcības komitejas – revolucionāru izveidotas pagastu pašvaldības
mežabrāļi – revolucionāri, kas slēpās mežos un kavēja soda ekspedīciju darbību


Karte par 1905. gada revolūcijas notikumiem Latvijā
(Vēsture pamatskolai. Latvija 20. gadsimtā. Rīga, Zvaigzne ABC, 2006.)

Atsauce:

http://visc.gov.lv/eksameni/vispizgl/uzdevumi/2011/9klase/9kl_vesture_lv.pdf

Lai risinātu uzdevumus, lūdzu reģistrējies!

Ātra reģistrācija: