15. 2. daļas 3. uzdevums 2009.g.

  

  

Avots A stāsta par iedzīvotāju skaita izmaiņām , ko radīja  karš no . gada līdz . gadam.

 

Avots B stāsta par iedzīvotāju skaita izmaiņām , ko radīja karš no . gada līdz  . gadam.

 

Avots C stāsta par nacistu realizēto  iznīcināšanu, ko sauc par   kara laikā  teritorijā.

 

Avotā E -  kāda staļinisma upura  liecība par Staļina organizēto lielāko masveida    gada 25. martā no  uz .

 

Avotā F attēlota   izbraukšana no  ostas . gada rudenī.

 

A Pirmais pasaules karš prasīja milzīgus upurus. Aptuveni 32 000 cilvēku bija zaudējuši latviešu strēlnieki. Kara gados iedzīvotāju skaits bija sarucis gandrīz divkārt. Pēc vienām ziņām ap 62 000 latviešu karā bija gājis bojā. [...] Liela daļa bēgļu atradās ārpus Latvijas. Kara posts, pārtikas trūkums un slimību epidēmijas bija prasījušas daudzu tūkstošu civiliedzīvotāju dzīvību. Strauji bija samazinājusies dzimstība.

  

B 1944. gada beigās galvenokārt ar kuģiem no Rīgas, Liepājas un Ventspils Vācijā nonāca ap 200 000 bēgļu. Neliela bēgļu daļa atrada patvērumu Rietumu okupētajā Austrijas daļā un neitrālajā Zviedrijā. Daļa gāja bojā karadarbības rezultātā, citi nonāca Padomju Savienības kontrolētajā teritorijā un atgriezās atpakaļ vai piespiedu kārtā tika atsūtīti uz Latviju. Kopumā apmēram 120 000 līdz 140 000 Latvijas iedzīvotāju, beidzoties karam, atradās rietumvalstīs un vēlāk atrada patvērumu ASV, Kanādā, Austrālijā, Lielbritānijā, Zviedrijā un citās valstīs.

  

C Nacistu režīma realizētā ebreju totālā iznīcināšana – holokausts – Otrā pasaules kara gados smagi skāra arī Latviju. No 1941. gada jūnija līdz 1945. gadam nogalināja ap 70 000 Latvijas ebreju. Tika nogalināti arī apmēram 2000 čigānu un 2272 garīgi slimie cilvēki. Latvijas sabiedrība, vērtējot nacistu režīma izplānoto un realizēto holokaustu, iedalījās it kā trijās grupās. Neliela daļa bija tādu, kas piedalījās ebreju nogalināšanā. Otra grupa bija tie, kuri mēģināja glābt iznīcināšanai nolemtos ebrejus. Trešā – lielākā sabiedrības daļa – bija malā stāvētāji un nogaidītāji.

E No A. Ozoliņa atmiņām
 
[1949. g.] 25. martā rītā vagonā ienāca apsardze. Mūs saskaitīja. Pavisam bijām 52 cilvēki. Latvieši. Lielākā daļa ap divdesmit gadiem, dažiem 15 – 16. Lielākoties skolu un tehnikumu audzēkņi. Daži bija paņemti no kopmītnēm, uz viņiem bija žēl skatīties, noraudājušies, pārbijušies, rokā neliela skolas soma, kukulis maizes, un tas, kas mugurā, Bija arī vecāka gadagājuma ļaudis, sievietes ar maziem bērniem.

  

F Vācbaltiešu izbraukšana no Rīgas ostas 1939. gada rudenī.