Uzdevums:

1♦
Ieteikumi vēstures eksāmena 2. daļai - darbs ar avotiem.
 
Vēstures eksāmena 2. daļā ir darbs ar avotiem. Nevienu uzdevumu nav ieteicams sākt pildīt, pirms nav rūpīgi izlasīti visi dotie avoti. Turklāt jālasa ne tikai avota saturs, bet vēl rūpīgāk - avota nosaukums, teksts iekavās zem avota. Tie ir svarīgi.
 
Eksāmena 2. daļas uzdevumos skolēnam atbildes jāformulē patstāvīgi! Portālā ir piedāvāts izvēlēties pareizās atbildes.
 
Rūpīgi iepazīsties ar informācijas avotiem un izpildi prasīto!
Nosaki, par kuru no tēmām ir visi informācijas avoti! Izvēlies un atzīmē pareizo atbildi!
 
 
Avots A
Mūsdienu Latvijas vēsturniece par sievietes stāvokli 19. gadsimtā.
19. gadsimtā lauki bija Kurzemes un Vidzemes iedzīvotāju lielākās daļas mājvieta (...). Kalpones parasti baroja un slauca govis, cirpa aitas, ikdienā tīrīja un sakopa kūti. Saimnieces pārraudzīja darbu, sadalīja lopiem barību, kāsa pienu un veica citus darbus (...). Atalgojuma ziņā pastāvēja lielas atšķirības. Piemēram, Talsu apriņķī kalps saimniekam izmaksāja 150 rbļ., kalpone - 100 rbļ. (gadā).
80. gados kalpa alga svārstījās no 50 rbļ. līdz 120 rbļ., bet kalpones - no 25 līdz 50 rbļ. (gadā).
Samērā ilgi valdīja uzskats, ka sieviete un ražošanas mašīnas ir nesavienojami jēdzieni (...). Visvairāk sievietes strādāja tekstilrūpniecībā, pārtikas un garšvielu ražošanā (...). Vidēji sieviešu alga rūpniecībā veidoja 50 - 80 % no vīrieša darba algas (...). Sabiedrībā valdīja uzskats, ka vīrieša darbs allaž ir vērtīgāks.
(V.Zelča. Nezināmā. Latvijas sievietes 19. gadsimta otrajā pusē. R., 2002.)
 
Avots B
Raksts avīzē "Šuvēju liktenis"
Šuvēju liktenis pilsētās patiesi nav apskaužams, bet gan nožēlojams. No rīta līdz vakaram un pat nakts stundās strādājot, lielākā daļa tik tikko ko nopelna visnepieciešamākām dzīves vajadzībām tādēļ, ka darba alga ļoti zema (...) nedēļā pelna tikai 2 - 3 rbļ.
(Baltijas Vēstnesis. - 1890.)
 
Avots C
Sieviešu ārstu darbība Krievijā
Sieviets ārstes ir parādījušas, ka tās var būt smalkas speciālistenes savā arodā. Pie viņām publika tagad pilnīgi pieraduse. Pagājis nu tas laiks, kur uz viņām varēja skatīties vienīgi kā uz varonēm; viņas tagad ir bez tam tādas pat darbinieces vispārības labā kā vīriešu ārsti, un tikai caur pārpratumiem tas jāizskaidro, ka viņu stāvoklis vēl nav pielīdzināts vīriešu ārstu stāvoklim.
(Saimniešu un zelteņu kalendārs 1899. gadam)
 
Avots D
Fragments no Rīgas pilsētas domnieces Bertas Pīpiņas raksta "Vēlēšanu laika atskaņas"
Valsts konstitūcija ir piešķīrusi sievietēm pasīvās un aktīvās vēlēšanu tiesības. Pirmās - pasīvās - viņa izlieto jo čakli. Statistika rāda, ka sieviete, vien līdz ar vīrieti - pilsoni dodas pie vēlēšanu urnām. Turpretim aktīvās vēlēšanu tiesības sievietes izlieto vēl mazos apmēros. Tā uz laukiem un mazās pilsētiņās starp uzstādītiem vēlamiem kandidātiem sieviešu pavisam maz. Turpretim mūsu galvas pilsētā Rīgā šīs sieviets kandidātes bija jau 49 kopskaitā. No visiem 979 kandidātiem arī tas nav liels procents. Bet galvenais: šai pirmajai plašākai uzstāšanai bija disciplinēts, nosvērts kopdarbības raksturs. To morāliski un materiāli atbalstīja nopietna, plaša organizācija - Latvju Sieviešu Nacionālā Līga.
(Sieviete. - 1925. - Nr.3)
 
Avots E
E. Leiše. Sievietes uzdevumi
Apzināties, ka ar pareizu mājsaimniecības nostādīšanu mēs varam celt un veicināt mūsu tautsaimnieciskās vērtības, ka ar pareizu iepirkšanu, pārdošanu un produktu izlietošanu varam samazināt izdevumus, pavairot ieņēmumus, kas savukārt palīdzēs tikt uz augšu no mums atkarīgiem cilvēkiem, tiem sagādājot sociāli labvēlīgus dzīves apstākļus. Še ļoti liela loma mājturības kursiem un skolām. (...)
Katrai meitenei būtu jāsagatavojas sievietes - mātes uzdevumiem, t.i., jākļūst skaidrībā par sievietes - mātes pienākumiem, iepazīstoties ar bērnu kopšanu, audzināšanu un veselības uzturēšanu, iedzimtības teoriju un rakstura audzināšanu. (...)
Latvju sievietes ar ilgošanos gaida, kad mūsu Vadonis nospraudīs tuvāk arī mūsu darbības līnijas, novadot līdzšinējo, saskaldīto darbību plašā, vienojošā gultnē, vienā lielā sievietes darba organizācijā, kurā valdīs tikai viena doma - kalpošana Vadonim, tautai un nācijai.
(Brīvā Zeme. - 1938. - 23. aug.)
 
Avots F
Brīdinājums kūtrai kolhozniecei
Nesen mūsu redakcija saņēma kāda kolhoznieka vēstuli, kurā viņš rakstīja, ka Molotova vārdā nosauktā kolhoza kolhozniece Irma Grīniņa nepiedalās ne kolhoza saimnieciskajā, ne arī kultūras darbā. Kolhoza priekšsēdētājs biedrs Morats tagad piesūtījis redakcijai vēstul, kurā raksta, ka Irma Grīniņa tiešām grauj kolhoza disciplīnu un izvairās no sabiedriskiem pienākumiem. Lai šo jautājumu apspriestu, 26. decembrī sasauca valdes sēdi. Tajā Grīniņas rīcību atzina par neattaisnojamu un izteica viņai stingru brīdinājumu. Par neierašanos valdes sēdē Grīniņu sodīja (atskaitot vienas dienas algu).
(Padomju Kuldīga. - 1951. - 5.janvārī)
 
Avots G  
8. marta plakāts. Rīga, 1953. gads
Avots_G.PNG
 
Avots H  
Dziesmu svētku plakāts. 1938. gads
Avots_H.PNG
 
Avots I  
Fabrikas strādnieces. 19. gadsimta gravīra
 Avots_I.PNG
 
Avots J
Sieviešu mode 19. gs. beigās
Avots_J.PNG
 
Avots K
Sieviešu mode, 20. gs. 30. gadi 
Avots_K.PNG
 
Atsauce:
http://visc.gov.lv/vispizglitiba/eksameni/dokumenti/uzdevumi/2014/vidussk/12kl_vesture.pdf

Lai risinātu uzdevumus, lūdzu reģistrējies!

Ātra reģistrācija: