Vēstures eksāmena 3. daļa ir argumentētais pārspriedums.
 2012./ 2013. gada eksāmenā piedāvāti 4 temati.
 
Svarīgi!
Šajā daļā ir iekļauti papildus uzdevumi. Tāpēc, pirms izvēlies tēmu, iepazīsties ar visiem uzdevumiem, kas būs jāveic!
 
  
Izvēlies vienu no tematiem un izpildi prasīto!
Atzīmē tematu, kuru izvēlējies!
(Rakstot eksāmena darbu, nereti skolēni aizmirst atzīmēt!)
  
Tēmas:
  1. Kā Krusta kari ietekmēja Eiropas attīstību.
  2. Jaunlatviešu devums latviešu nācijas izveidē.
  3. Latvijas Tautas frontes loma Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanā.
  4. Eiropas Savienības paplašināšanās cēloņi un izpausmes.
  
3. daļas 1. uzdevums.
Tajā prasīti jēdzieni, kas saistīti ar izvēlēto tēmu, tie arī jāizskaidro.
Tikai par katru izskaidrotu jēdzienu saņem vienu punktu. Nav norādes, ka šie jēdzieni obligāti jāizmanto esejā.
 
3. daļas 2. uzdevums.
Tajā jāuzraksta 3 ar tematu saistīti vēstures fakti. Katram vēstures faktam jāpieraksta tā cēlonis un tā sekas. Par katru izpildītu prasību: fakts/ tā cēlonis/ tā sekas saņem vienu punktu.
 
Vēstures fakts - vēstures avotā fiksēts notikums ( konkrēts laiks: gads/ gadsimts / vieta/ notikuma formulējums).
Var būt fakts - epizode un fakts - process.  
  
Piemērs:
Vēstures fakts - epizode: 2004. gadā Latvija tika uzņemta Eiropas Savienībā.
Vēstures fakts - process: Eiropas Savienības paplašināšanās dod iespēju valstīm, kuras tajā iestājas, noteiktu laiku saņemt Eiropas līdzfinansējumu valsts ekonomikas stabilizācijai, uzlabošanai, - ES panākumi balstīti uz vienota Eiropas tirgus funkcionēšanu, stabilu vienoto valūtu.
  
Tabula, kura jāaizpilda, ir šāda:
 
Cēlonis
Vēstures fakts
Sekas
   
   
   
 
Izpildot portālā piedāvātos 3. daļas uzdevumus, var gūt pietiekoši informācijas, lai varētu uzrakstīt pārspriedumus par nosauktajām tēmām!
 
3. daļas 3. uzdevums.
Tajā jāuzraksta aptuveni 200 vārdus garš argumentētais pārspriedums par izvēlēto tematu.
 
Pārspriedumā tiek vērtēts:
1) Darba saturs. Ar to saprot darba struktūru.
  • Jābūt ievadam. Ievadā vēlams izskaidrot tēmas nosaukumu, piemēram, ja tēma ir "Kā Krusta kari ietekmēja Eiropas attīstību", tad jāpaskaidro, kad notika, kuros virzienos notika Krusta kari; iespējams, arī formulēt, ko saprot ar "Eiropu" tajā laikā.
    Vēlams definēt autora pozīciju - kāda tā būs.
  • Izklāsts ir loģisks, secīgs, tas jābalsta uz faktiem, vēlami trīs argumenti autora pozīcijas pamatošanai;
  • Nobeigums jeb secinājumi izriet no teksta, ir kopsavilkums par pārspriedumu.
    Nav nozīmes rakstīt secinājumus par to, kas nav izklāstā, - darba labotājs nepieņems šādus secinājumus. Nav labs stils secinājumos izteikt norādījumus, atgādinājumus, aicinājumus utt.
Vispār darbā nav jālieto "nevajag aizmirst", "vajag atcerēties" un līdzīgus izteikumus. (Šeit nav jāņem paraugs no autoriem, kuri tādus lieto.)
Tāpat nav jālieto uzruna "tu" - iznāk, ka autors vēršas pie lasītāja - skolotāja, kurš labo pārspriedumu.
 
Pie satura tiek vērtēta arī pareizrakstība, tolerance.
Ja tolerance ir pārkāpta (necienīgi, aizskaroši izteikumi), darbu vispār var anulēt!
 
  
2) Teorija - vai ir izpratne par vēstures procesa cēloņsakarībām - notikumu cēloņiem, sekām, savstarpējo saikni, ietekmi, utt..
3) Fakti - vai tie minēti precīzi, vai to lietojums ir pamatots, vai tie izmantoti viedokļa argumentēšanai. 
Nav ieteicams uzskaitīt ļoti daudzus faktus, veidojot pārblīvējumu - tas rada iespaidu, ka autors nespēj veikt atlasi. Tāpat nav pieņemami neizmantot faktus, jo ar viedokli bez faktiem neko nav iespējams pamatot.
  
4) Vēstures jēdzienu lietojums.
Tie jālieto precīzi, adekvāti, pareizi uzrakstot.
 
Izvēlies tēmu, par kuru vari visprecīzāk izpildīt prasīto - par kuru ir labākās zināšanas, nevis - kura šķiet vieglāka.
Lai cik filozofiska būtu tēma, tā jābalsta uz faktiem.