Vēstures eksāmena 3. daļa ir argumentētais pārspriedums.
Parasti ir piedāvāti aptuveni 4 temati.
 
2012./ 2013. m.g. vēstures eksāmenā pirmo reizi šajā daļā bija iekļauti papildus uzdevumi. Tā varētu būt arī šogad. Tāpēc, pirms izvēlies tēmu, iepazīsties ar visiem uzdevumiem, kas būs jāveic.
 
3. daļas 1. uzdevums.
Tajā prasīti jēdzieni, kas saistīti ar izvēlēto tēmu, tie arī jāizskaidro. Tikai par katru izskaidrotu jēdzienu saņem vienu punktu. Nav norādes, ka šie jēdzieni obligāti jāizmanto esejā.
 
3. daļas 2. uzdevums.
Tajā jāuzraksta 3 ar tematu saistīti vēstures fakti. Katram vēstures faktam jāpieraksta tā cēlonis un tā sekas. Par katru izpildītu prasību: fakts/ tā cēlonis/ tā sekas saņem vienu punktu.
 
Vēstures fakts - vēstures avotā fiksēts notikums ( konkrēts laiks: gads/ gadsimts / vieta/ notikuma formulējums).
Var būt fakts - epizode un fakts - process.  
Piemēram, vēstures fakts - epizode: 2004. gadā Latvija tika uzņemta Eiropas Savienībā.
Piemēram, vēstures fakts - process: Jau pirms pievienošanās NATO (2004. gadā) Latvijas karavīri piedalījušies vairākās NATO Miera misijās, piemēram, Bosnijā un Hercegovinā, Albānijā, Kosovā un citur, joprojām Latvijas karavīri veic miera uzturēšanas misiju Afganistānā.
 
Tabula, kura jāaizpilda, ir šāda:
 
Cēlonis
Vēstures fakts
Sekas
   
   
   
 
3. daļas 3. uzdevums.
Tajā jāuzraksta aptuveni 200 vārdus garš argumentētais pārspriedums par izvēlēto tematu.
 
Pārspriedumā tiek vērtēts:
1) Darba saturs. Ar to saprot darba struktūru
- ir ievads ( ievadā vēlams izskaidrot tēmas nosaukumu, piemēram, ja tēma ir "Latvijas dalība starptautiskajās organizācijās", tad ievadā ir jāpaskaidro, par kurām organizācijām ir runa, īsi jāraksturo to nozīme/ darbība. Vēlams definēt autora pozīciju - kāda tā būs.);
- iztirzājumā ir loģisks, secīgs izklāsts, vēlami trīs argumenti;
- secinājumi izriet no teksta. Nevajag rakstīt secinājumus par to, kas nav iztirzājumā. Nav labs stils secinājumos izteikt norādījumus, atgādinājumus, aicinājumus utt.
Vispār darbā nav jālieto "nevajag aizmirst", "vajag atcerēties" un līdzīgus izteikumus. (Šeit nav jāņem paraugs no autoriem, kuri tādus lieto.)
Tāpat nav jālieto uzruna "tu" - iznāk, ka autors vēršas pie lasītāja - skolotāja, kurš labo pārspriedumu.
Pie satura tiek vērtēta arī pareizrakstība, tolerance. Ja tolerance ir pārkāpta (necienīgi, aizskaroši izteikumi), darbu vispār var anulēt!
2) Teorija - vai ir izpratne par vēstures procesa cēloņsakarībām - notikumu cēloņiem, sekām, savstarpējo saikni, ietekmi, utt..
3) Fakti - vai tie minēti precīzi, vai to lietojums ir pamatots, vai tie izmantoti viedokļa argumentēšanai. Nav ieteicams uzskaitīt daudzus faktus, veidojot pārblīvējumu - tas rada iespaidu, ka autors nespēj veikt atlasi. Tāpat nav ieteicams tos neizmantot, jo ar viedokli bez faktiem neko nav iespējams pamatot.
4) Vēstures jēdzienu lietojums. Tie jālieto precīzi, adekvāti, pareizi uzrakstot.
 
Izvēlies tēmu, par kuru vari visprecīzāk izpildīt prasīto - par kuru ir labākās zināšanas, nevis - kura šķiet vieglāka.
Lai cik filozofiska būtu tēma, tā jābalsta uz faktiem.
 
Ieteikums. Izvērtē, vai vari veikt iepriekš raksturotos uzdevumus par šādām tēmām:
1. Ideja un realitāte: neatkarīga Latvijas valsts.
2. Brīvības cīņas un Bermontiāde.
3. Pirmais pasaules karš un Latvijas Republikas nodibināšana.
4. K. Ulmaņa režīma vērtējums.
5. Baltijas ceļš - ar kuru vēstures notikumu saistīts. Tā nozīme.
6. Latvija starptautiskajās organizācijās - ES un NATO: kāpēc dalība nepieciešama, ieguvumi vai zaudējumi.
7. Rīga - Eiropas kultūras galvaspilsēta.