Ieteikumi vēstures eksāmena 2. daļai - darbs ar avotiem.
Vēstures eksāmena 2. daļā ir darbs ar avotiem. Nevienu uzdevumu nav ieteicams sākt pildīt, pirms nav rūpīgi izlasīti visi dotie avoti. Turklāt jālasa ne tikai avota saturs, bet vēl rūpīgāk - avota nosaukums, teksts iekavās zem avota. Tie ir svarīgi.
Tālāk aplūkoti vairāki varianti (apkopojums no iepriekšējiem eksāmeniem), kādas atbildes jāsniedz, lai saņemtu maksimālo punktu skaitu.
2. daļa
Visbiežāk 2. uzdevums ir saistīts ar vēstures jēdzieniem ( Par tiem reizēm ir jautāts jau 1. uzdevumā).
Izvēloties jēdzienus, pievērs uzmanību, vai tie vispār ir vēstures jēdzieni!
Pievērs uzmanību, vai tie patiesi raksturo to, kas prasīts!
Sākot pildīt šo uzdevumu, ir svarīgi pievērst uzmanību jautājuma formulējumam!
1. Mēdz būt uzdevums, kad jēdzieni jāizraksta un jāpaskaidro. Tad varētu būt, ka arī par izrakstītu, bet nepaskaidrotu jēdzienu saņem 1 punktu, par skaidrojumu - saņem vēl 1 punktu.
Piemērs:
Ja avoti stāsta par situāciju pirms Otrā pasaules kara - PSRS un Vācijas slepeno vienošanos, PSRS agresīvo politiku Baltijas valstīs, tad nedrīkst lietot jēdzienus "Krievijas okupācija" vai "Padomju Krievija". Krievija ir mūsdienās un bija līdz Padomju Krievijas izveidošanai. Ar 1922. gadu un līdz 1991. gadam nav Padomju Krievijas, ir PSRS jeb Padomju Savienība.
Raksturojot sovjetizāciju Latvijā, tiek lietots jēdziens "kulaki". Pareizi ir skaidrot šo jēdzienu - "tā PSRS dēvēja turīgos zemniekus", nevis - "tie bija turīgie zemnieki". Ar šādu formulējumu skolēns sevi ierindo padomju ideologu vidū.
2. Ir iespējams, ka tiek piedāvāti jēdzieni, no kuriem jāizvēlas ar tēmu un laika periodu saistīti jēdzieni.
Piemērs:
Ja avoti stāstītu par Atmodas procesiem Latvijā 20. gadsimta astoņdesmitajos gados, tad šķietami iederīgi, bet faktiski neiederīgi jēdzieni būtu, piemēram, industrializācija, kolektivizācija, deportācijas un citi līdzīgi - tie neraksturo šo laiku. Tāpat neiederīgi jēdzieni būtu tie, kuri raksturo situāciju pēc Atmodas. Noteikti neiederētos jēdziens "jaunlatvieši" - tas attiecas uz pirmo Atmodu 19. gadsimtā.
Šajā eksāmena darbā ievietoti uzdevumi, kuros jānosaka dažādas autoru pozīcijas - ideoloģiju uzslāņojumi avotos.
3. Ir iespējams, ka kādā uzdevumā jautāts par pārspīlētiem formulējumiem - tādi tiek lietoti, cenšoties pārliecināt citus sekot kādai ideoloģijai vai autoram esot kādas ideoloģijas ietekmē. Tad jāpievērš uzmanība, kas ir avota autors, kuru laiku un ideoloģiju tas pārstāv. Atbilstoši tam var noteikt pārspīlējumus, piemēram,
- padomju režīms naidīgi un tendenciozi izteicās par visu, kas neatbilda padomju ideoloģijai;
- nacistiskais režīms biedēja ar padomju režīmu; popularizēja antisemītismu;
- ietekme bieži ir bijusi nacionālisma diktētai ideoloģijai, kad cildina savu nāciju, pārējās - noniecina;
- jēdzienu izvēlē un pārspīlētā lietojumā var būt reliģiskās pārliecības ietekme. Šeit kā piemēru var minēt (2012. gada eksāmenā): "Sākoties protestiem pret katolisko baznīcu 16. gadsimtā, par pagāniem katoļi sauca protestantus, protestanti - katoļus, visi kristieši kopā - tos, kuri nav kristieši, - gan musulmaņus, gan dabas reliģiju piekopējus".
Tāpēc ir svarīgi novērtēt, kas ir avota autors, kurus uzskatus pārstāv, cik tie ir objektīvi vai tendenciozi. Tas jāņem vērā, skaidrojot jēdzienu, lai neieņemtu tendencioza autora pozīciju.