Ieteikumi uzdevumiem par vēstures avotiem un vēstures literatūru.
  
Iespējams, ka eksāmena 1. daļā vai 2. daļā ir uzdevumi, kuros jāprot atšķirt vēstures avoti un vēstures literatūra, vai arī - ir uzdevumi, kuru izpildei tas ir būtiski.
 
Atgādinājums par šo tēmu:
Vēstures avoti ir liecības, no kurām iegūst zināšanas par pagātni, - ir materiāls vēstures pētniecībai. Vēstures avoti ir tās liecības, kas tapušas laikā, par kuru vēsta. Vēstures avoti var būt:
  • rakstiskie avoti (to parādīšanās ir kritērijs jēdzienu vēsture un aizvēsture lietojumam: aizvēsture ir vēstures periods, par kuru nav rakstīto vēstures avotu - nav izgudrota rakstība, tāpēc aizvēsture atšķirīgās vietās uz pasaules formāli beidzas dažādos laikos): hronikas, dokumenti, vēstules utt.; 
  • materiālās kultūras priekšmeti ( uz tiem balstās aizvēstures pētniecība): darbarīki, ieroči, mākslas priekšmeti, apbalvojumi, utt.;
  • arhitektūras pieminekļi;
  • foto un kinodokumenti;
  • mutvārdu liecības: atmiņas, dzīvesstāsti utt.
 
Tāpēc, ja ir uzdevums, kurā prasīts izmantot noteiktu doto avotu grupu, nedrīkst aizmirst, ka avoti ir ne tikai rakstītie, bet arī attēli ar notikumu, priekšmeti, saistīti ar notikumu utt. 
Piemērs:
Par tēmu "Baltijas ceļš" var vēstīt ne tikai atmiņu pieraksti, preses informācija, bet arī fotoattēli ar Baltijas ceļu, piemiņas aploksne u.c. avoti - tad ir jāizmanto to visu sniegtā informācija. Ja pirms gada būtu uzņemta filma par Baltijas ceļu, tā nebūtu vēstures avots, jo neatspoguļo esošu notikumu, bet Baltijas ceļa laikā filmētais materiāls ir vēstures avots.
Vēstures literatūra ir pēc notikumiem tapuši pētījumi par notikumiem, to autors nav bijis aculiecinieks aprakstītajiem notikumiem.
Tāpēc mācību grāmatas, vēstures pētījumi, vēsturiski romāni, vēsturiskas filmas nav vēstures avoti, lai cik rūpīgi to autori censtos rekonstruēt vēsturisko situāciju. Uz tiem neatsaucas, kaut ko argumentējot.
Piemērs:
Nebūtu jāargumentē notiekošais Trojas karā, izmantojot filmas "Troja" sižetu; nebūtu jāargumentē notikumi Latvijā 1939. - 1940. gadā, izmantojot filmas "Baigais gads" sižetu; par strēlnieku kaujām kā arguments nederēs A. Čaka "Mūžības skartie"- to atziņas utt..