Uzdevums:

3♦
5. uzdevums (3 punkti)
Iepazīsties ar informācijas avotiem A, D, E!
Sarindo hronoloģiskā secībā, kā veidojās Latvijas Pagaidu valdības bruņotie formējumi! (3 punkti)
 
A Latvijas Pagaidu valdība vienojās ar Vācijas pārstāvjiem par aizsardzības vienību veidošanu Ridigera fon der Golca vadībā.
B Latvijas armijā pieteicās daudz brīvprātīgo - zēni, studenti, pusmūža vīri, sirmgalvji, strādnieki, zemnieki, namīpašnieki un inteliģenti, lai padzītu bermontiešus.
C Igaunijā tika izveidota Ziemeļlatvijas brigāde.
 
1
2
3
Vēstures avoti
Avots A
  
1. 1918. gada beigās Rīgai gandrīz netraucēti tuvojās lielinieku spēki. Latvijas Pagaidu valdība bija spiesta atkāpties uz Liepāju. Rīgā tika proklamēta Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika ar Pēteri Stučku priekšgalā. 1919. gada februārī Liepājā ieradās vācu ģenerālis Rīdigers fon der Golcs, kuru Antante nozīmēja par militāro spēku komandieri cīņai pret lielinieku Sarkano armiju. R. Golca vadībā izdevās apturēt Sarkano armiju pie Ventas un uzsākt sekmīgus pretuzbrukumus.

2. Tomēr ar fon der Golca ierašanos sāka pasliktināties Pagaidu valdības un Vācijas attiecības, saasinājās attiecības ar baltvāciešiem. 1919. gada 16. aprīlī Liepājā baltvāciešu landesvēra triecienvienība mēģināja gāzt K. Ulmaņa valdību. K. Ulmanim un dažiem ministriem izdevās patverties uz kuģa „Saratov”, kas atradās britu flotes aizsardzībā. Ar vāciešu atbalstu tika izveidota Andrieva Niedras Latvijas valdība. 1919. gada maijā pretpadomju spēki ieņēma Rīgu un Dienvidvidzemi. Sarkanā armija atkāpās uz Latgali.

3. Ziemeļvidzemē ienāca Igaunijas armija un tās sastāvā esošā K. Ulmaņa valdībai uzticamā Ziemeļlatvijas brigāde. 6. jūnijā fon der Golca vācu spēki devās Cēsu virzienā, lai pārņemtu Vidzemi savā kontrolē. Pie Cēsīm izraisījās konflikts starp fon der Golca komandētajām vācu vienībām un igauņu/latviešu vienībām. 22. jūnijā sākās kauja, kas iezīmēja vācu spēku sakāvi.
 
4. Saskaņā ar Strazdmuižas pamieru Rīgā varēja atgriezties K. Ulmaņa Pagaidu valdība. Latvijas armija pārņēma visu fronti pret Sarkano armiju, bet fon der Golca vācu karaspēkam visdrīzākajā laikā bija jāatstāj Latvijas teritorija. Lai varētu palikt Kurzemē, augustā un septembrī vācu karavīri pārgāja Pāvela Bermonta vadītajā Rietumkrievijas armijā. 8. oktobrī sākās bermontiešu uzbrukums Rīgai, kas tika apturēts Pārdaugavā. Izšķirošie notikumi risinājās novembrī. Latvijas armijai, kuru bija papildinājuši daudzi brīvprātīgie, izdevās gūt virsroku, un P. Bermonta armija decembra sākumā bija padzīta no Latvijas.

5. Pēc Sarkanās armijas padzīšanas no Latgales 1920. gada 11. augustā Latvija parakstīja miera līgumu ar Padomju Krieviju, kura otrajā pantā bija norādīts, ka Krievija „bez ierunām atzīst Latvijas valsts neatkarību, patstāvību un suverenitāti un uz mūžīgiem laikiem atsakās no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai uz Latvijas tautu un zemi”.
 
Avots D
1918. gada decembra K. Ulmaņa Latvijas Pagaidu valdības un Vācijas pārstāvja vienošanās
1. Latvijas Pagaidu valdība ir ar mieru pēc pieprasījuma piešķirt pilnīgas Latvijas pilsoņu tiesības visiem ārzemju karavīriem, kas ne mazāk kā četras nedēļas piedalījušies brīvprātīgo korpusu cīņās par Latvijas atbrīvošanu no lieliniekiem.
2. Latvijas pavalstnieki Baltijas vācieši iegūst tiesības iestāties Vācijas impērijas brīvprātīgo korpusos. Bez tam nav iebildumu, ka virsnieki un apakšvirsnieki tiek izmantoti kā instruktori Baltijas landesvēra rotās kampaņas laikā. [..]
 
(Dokuments: Vācijas valdības ģenerālpilnvarotā A. Vinniga un Latvijas Pagaidu valdības līgums 1918. g. 29. dec.)

 
Avots E
 
Latvijas Pagaidu valdības kara atašeja Igaunijā J. Zemitāna ziņojums apsardzības ministram J. Zālītim par karaspēka formēšanu Igaunijā un Ziemeļlatvijā (1919. g. 12. marts)
Mobilizācija Igaunijā, kā arī Ziemeļlatvijā norisinājās gludi. Pašā mobilizācijas sākumā tika nošauts kāds pretmobilizācijas aģitators [..] un nevienam nenāca prātā neierasties uz mobilizāciju. [..] Līdz šai dienai ir pieņemti Latvijas karadienestā 1600–2000 cilvēku. Visu iesaukto skaitu nevaru uzrādīt, jo mobilizācija turpinās, t.i., katrā vismazākā zemes stūrītī, kurš tiek ieņemts no igauņiem, kad vai tikai uz pāris dienām, tūlīt tiek mobilizēts; bez tam iesauc visus tos, kuri slimības vai svarīgu darīšanu dēļ nebij varējuši ierasties. [..]
 
Atsauce:
http://www.e-vpd.lv/darbi/vidusskola/12_vest_term.pdf

Lai risinātu uzdevumus, lūdzu reģistrējies!

Ātra reģistrācija: