Uzdevums:

6♦
4. uzdevums (6 punkti)
4. Iepazīsties ar informācijas avotiem B, C un izpildi prasīto!
 
4.1. Dotajos avotos minētas 3 vēsturiskas personības: (3 punkti)
 
 
4.2. Visas šīs personības... (1 punkts)
 
 
 4.2. P. Stučka .. (2 punkti)
 
Vēstures avoti

Avots B
  
Pēteris Stučka, Andrievs Niedra, Kārlis Ulmanis – trīs alternatīvas Latvijai 1919. gadā.
Toreiz Latvijā dažus mēnešus vienlaikus pastāvēja trīs valdības. Visu šo valdību priekšgalā bija izcilas personības – katra ar savu redzējumu par Latvijas tālāko likteni [..]. K. Ulmanim un viņa dibinātajai 18. novembra republikai asā un nesamierināmā opozīcijā katrs no savām pozīcijām tolaik nostājās [..] Pēteris Stučka un Andrievs Niedra. Ja [..] P. Stučkas dzīves dominante bija komunisms, tad [..] A. Niedras – antikomunisms. Abi viņi pakļāva savu dzīvi šai „augstākajai idejai” un visus notikumus uzlūkoja caur šīs idejas prizmu. [..] Taču viņus vieno kāda fundamentāla atziņa: abi (gan katrs no pretējām pozīcijām) atzīst šķiru cīņas objektīvo neizbēgamību, abi uzstājas nevis tautas, bet šķiras vārdā, abi (bet Niedra it īpaši) ir pārliecināti, ka saviem spēkiem vien, bez ietekmīgu sabiedroto atbalsta šajā cīņā uzvarēt nav iespējams. Andrievs Niedra nebija pārvācojies latvietis, nebija vācu šovinists, un Pēteris Stučka nebija pārkrievojies latvietis, nebija krievu šovinists. Taču A. Niedra saskatīja vāciešos dabiskus un nepieciešamus sabiedrotos pretkomunistiskajā cīņā – un šādus sabiedrotos viņš saskatīja arī krievu baltās armijas melnā pulkveža Bermonta-Avalova karapulkos. Un Pēteris Stučka Padomju Krievijā saskatīja tik ilgotās komunistiskās pasaules revolūcijas īstenotāju, un šīs revolūcijas stratēģisko rezervi viņš saskatīja vācu proletāriešos. Pēteris Stučka 1919. gadā iestājās par Krievijas un Vācijas komunistisko spēku vienotību, kas garantētu komunistiskās revolūcijas uzvaru Eiropā. Andrievs Niedra 1919. gadā iestājās par Vācijas un Krievijas antikomunistisko spēku vienotību, kas garantētu komunisma satriekšanu.

(Elmārs Pelkauss. Pēteris Stučka, Andrievs Niedra, Kārlis Ulmanis – trīs alternatīvas Latvijai 1919. gadā. Kārlim Ulmanim 125. Rīga, LVIA, 2003. 142.–143. lpp.)

Avots C
Andrieva Niedras iesniegums Latvijas Tieslietu ministrijai 1924. gada 8. februārī
Tās bija trīs faktiskas valstis Latvijā, kas tur cīnījās, – ne pret Latvijas demokrātisko republiku, tās toreiz vēl nebija, bet cita pret citu. [..] Cīņas starp šām trim faktiskām valstīm Latvijā bija asiņainas. [..] Pa cīņas laiku viņas bija karu vedējas puses, kas varēja ar katru pretinieku rīkoties pēc kara likumiem un paražām. Tagad visas šās trīs faktiskās valstis līdz ar savām savstarpējām cīņām ir izbeigušās. Viņu faktiskie pilsoņi tagad ir apvienojušies Latvijas demokrātiskā republikā. Caur to ir radusies vēsturiski politiska situācija, līdzīga tai, kādā tagad atrodas Polijas republika, kura arī izcēlās no trejādu, senāk naidīgu, pilsoņu apvienošanās. Polijas republikā nevienam cilvēkam neienāk prātā, ka tagadējai Polijai būtu tiesības vai pienākums tiesāt kā valsts nodevējus [..] bijušās Krievijas, Austrijas vai Prūsijas poļus, kas senāk [..] cīnījās pret citiem poļiem.

(Latvijas Arhīvs, 1996. 1/2)
 
Atsauce:
http://www.e-vpd.lv/darbi/vidusskola/12_vest_term.pdf

Lai risinātu uzdevumus, lūdzu reģistrējies!

Ātra reģistrācija: