Izlasi teksta "Lībieši Latvijā" fragmentu!
| Latvijas Republikas 1991. gada 19. marta likumā „Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju” pirmoreiz tika noteikts lībiešu juridiskais statuss – „sena Latvijas pamattautība”. 1999. gada 9. decembrī pieņemtā Valsts valodas likuma 4. pantā teikts, ka valsts nodrošina lībiešu valodas kā pirmiedzīvotāju valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. No 1995. gada atbilstoši Latvijas kultūrpolitikas pamatnostādnēm lībiešu valoda un kultūras vērtības ir iekļautas Latvijas nacionālā kultūras mantojuma sastāvā. Ar lībiešiem Latvijā vēsturiski ir saistāmas vietas gan Kurzemē, gan Vidzemē. Nozīmīgākā apdzīvotā vieta ir Rīga, kur jau pilsētas dibināšanas laikā atradās lībiešu apmetnes. Ar lībiešiem saistāmas tādas pilsētas un apdzīvotas vietas kā Ainaži, Aizkraukle, Cēsis, Ikšķile, Kandava, Limbaži, Mazsalaca, Salacgrīva, Salaspils, Talsi, Turaida, Ventspils u. c. Atšķirībā no indoeiropiešu valodu saimē ietilpstošās latviešu valodas lībiešu valoda pieder pie somugru valodu saimes Baltijas jūras somu valodu atzara. Līdztekus lībiešu valodai Baltijas jūras somu valodu grupā ietilpst arī igauņu, somu, karēļu, vepsu, ižoru un votu valoda. Tālākās lībiešu radu valodas ir sāmu jeb lapu valoda, mordviešu, mariešu valoda, Permas somu valodas (komiešu un udmurtu) un ugru valodas (ungāru valoda un divas Obas ugru grupas valodas: hantu un mansu). |
Atzīmē lībiešu radu valodas!
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!