Izlasi tekstu!
Maija grāfa svētkus Rīgā sāka svinēt 14. gadsimtā. Svētku dienas bija 30. aprīlis un 1. maijs. Galvenie svētku rīkotāji bija melngalvji un Lielā ģilde. Tos sagaidīja parāde zirgos, tad sekoja karaspēles un bruņinieku sacensības. Dalībnieki demonstrēja gatavību aizstāvēt pilsētu pret iebrucējiem un centās pilsētniekos stiprināt kareivīgu garu. 1. maija rītā jaunekļi pie savas līgavas mājām novietoja bērziņus un izgreznoja tos ar raibām lentēm, vainadziņiem un dāvanām. Par Maija grāfu kļuva tas, kurš spēja uz sava šķēpa vienā piegājienā uzdurt trīs vainagus, kas bija novietoti uz tauvas starp diviem stabiem. Viens vainags tika pašam uzvarētājam, otrs – Lielās ģildes vecākajam, trešais – Maija grāfa izredzētajai. Otrajā svētku daļā bija mielasts un dejas, ko pavadīja bungas, trompetes un bazūnes. Viduslaikos pēdējo reizi svētki tika svinēti 1542. gadā. 2001. gadā SIA „Rīgas nami” ar Rīgas domes atbalstu atsāka rīkot Maija grāfa svētkus, lai godinātu pavasari un mīlestību. Šo svētku laikā notika amatnieku tirdziņš un seno amatu demonstrējumi, risinājās bruņinieku turnīri, mucu ripināšanas sacensības, divkaujas ar maisiem uz baļķa. Svētki nebija iedomājami bez košiem seno laiku tērpiem, karnevāla un plašas koncertprogrammas. Lai iegūtu Maija grāfa titulu, pretendentam bija jāveic dažādi uzdevumi, piemēram, jāvelta dzeja daiļajai dāmai, ar zobenu jāpāršķeļ kāpostgalvas, uz rokām jātur sava sirdsdāma, kā arī jāšauj ar loku un bultām. Maija grāfa titulu ieguva sabiedrībā pazīstami cilvēki: vijolnieks Raimonds Ozols, SIA „Rīgas dārzi un parki” direktors Agris Kalnkaziņš, motociklistu kluba „Hermejs” biedrs Guntars Lasis u.c. 2011. gadā tradīcija tika pārtraukta.
Raksturo Maija grāfa titula ieguvējus viduslaikos, atzīmējot tam piemītošo īpašību un tai atbilstošo pamatojumu!
Īpašība:
Pamatojums:
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!