Izlasi tekstu!
 
Pirms vācu ierašanās Latvijā 12. gs. savā nozarē lielus panākumus ir sasnieguši latviešu rotu gatavotāji. Latviešu sudraba un bronzas, kā arī citu materiālu rotas šai laikā ir ļoti vērtīgas.
Rīgā līdz pat 17. gs. strādā latviešu saktu kalēji, kuriem ir tiesības gatavot un tirgoties tikai ar pašu gatavotām saktām, gredzeniem un spraudēm. Latviešu saktu kalēju brālības šrāgas apstiprinātas 1512. gada 29. maijā. Tās nosaka, ka saktu kalēja amats jāmācās trīs gadus un pēc tam vēl vienu gadu jākalpo par zelli. Tad amata vecākā mājā jāizstrādā meistara darbs – trijkāršā sakta, platā sakta un gredzens. Ja darbs ir kārtīgi veikts, uzņem amata meistaros. Kad saktu kalējs iestājas amatā, viņam jāsamaksā sešas Rīgas markas par svecēm, amata brāļi jāuzcienā ar mucu alus un šķiņķi, kā arī jāievēro amata noteikumi. Latviešu saktu kalēju darbs šai nozarē beidzas 17. gs., kad to pārņem vācu zeltkaļi, kas turpmākajos gados pārkāpj zeltkaļu šrāgu pamata noteikumu – nedrīkst latviešu sudraba saktās ievietot krāsotos stiklus.
 
Vārdu skaidrojums
Brālība – amatnieku organizācija feodālajā Rīgā.
Šrāgas – kādas brālības pieņemti statūti, kas noteica brālības mērķus, dalībnieku pienākumus un uzvešanos sanāksmēs un mielastos.
Zellis  – cilvēks, kas beidzis noteiktu apmācību, algots strādnieks, kas strādā meistara vadībā, vidējā amatnieku kvalifikācijas pakāpe.

 
Izlasi apgalvojumus!
 
 AŠrāgas ir sanāksmes, kad kopā pulcējas viena amata pārstāvji.
 BLatviešu rotkaļi 12. gs. rotas izgatavo tikai no sudraba un bronzas.
 CLai tiktu uzņemts amata meistaru brālībā, pretendentam jārēķinās ar noteiktiem izdevumiem.
 
Atzīmē, kurš apgalvojums atbilst lasītajam tekstam!
 
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!