Izlasi teksta fragmentu!
 
        Paija metās uz priekšu, zēni steidzās pakaļ. Bērni nonāca pavisam savādā mežā, kur auga neredzēti koki ar plati izplestiem zariem. Lapas līdzinājās milzīgiem vēdekļiem. Tikai tie nebija koki, bet latvāņi*.
        Smejoties zēni trenkāja viens otru, un, kamēr viņi izklaidējās, Paija veikli plūca latvāņu lapas un sēja saišķos. Ap vietu, kur tās bija jāsaņem saujā, viņa aplika samtainās māllēpenes. Paija tīksminājās par paredzamo joku, ko viņa grasījās izspēlēt ar abiem vientiešiem, un tiem jautri uzsauca:
– Vai tad nepietiks dauzīties? Vai jums slotas nav jāsien?
– Par ko tu runā? Par kādām slotām? – abi reizē iesaucās un apjukuši raudzījās meitenē.
– Jūs gaida pirtiņa. Jūs tikai trenkājat viens otru, bet darāmais jums nemaz nav prātā.
        Sapratuši, ka darbu nav paveikuši un laiks ir velti izšķiests, abi neziņā nemierīgi dīdījās uz vietas.
        Pirmais atguvās Riks. Pieglaimīgi viņš uzrunāja meiteni, kura nebēdnīgi vicināja rokās savu meistardarbu.
– Tev taču nevajag divas slotiņas. Atdod vienu man! – Riks teica un, roku izstiepis, tuvojās meitenei.
– Nu, labi, izpalīdzēšu! Šīs slotas pērs jūs stiprāk, nekā spējat iedomāties!
        Pārņemti no atvieglojuma sajūtas, ka grūtais uzdevums izpildīts – slotas sasietas, zēni pat neievēroja Paijas zīmīgos vārdus.
 
Atzīmē precīzāko vārdu savienojuma velti izšķiests nozīmi!
 
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!