Izlasi teksta fragmentu!
Makša deguns, ieelpojot alas vilinošo aromātu, vēl vēlējās ilgāk patīksmināties. Spēcīgās priekškājas ar asajiem nagiem un ādas krokām starp pirkstiem jau ķērās pie sniega un ledus atkašāšanas. Taču te nu Maksim drīz nācās vilties – krasta krantī vecās vīksnas raupjās saknes bija savijušās tā, ka ne bebram, ne viņam pašam tur neiespraukties. Bebru smaržas vilināts, viņš, izrādījās, stāvēja pie alas vēdināmās lūkas, ko nevarēja izmantot iekšā un ārā līšanai. Tomēr tas jau netraucēja Maksim starp saknēm iebāzt purnu pēc iespējas dziļāk un visiem, kas vien vēlējās dzirdēt, paziņot: at-radu, at-radu, at-radu. Pa starpām ievelkot gaisu, Maksim pat likās, ka tur dziļi, zem vīksnas saknēm, dzird arī kādu sakustamies. Tāpēc viņš atkal pieliecās tuvāk un uzsāka no jauna: at-radu, at-radu, at-radu...
Atzīmē tekstā lietotā vārda raupjš nozīmi!
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!