Uzdevums:

1p.
Izlasi D. Hanova recenzijas fragmentu!
  
Šī izrāde ir rūpīgs lokalizācijas darbs – globāla darba imigrantu kultūra, balstīta nedrošībā un bailēs, sapņos un smagā fiziskā darbā, atstumtībā un asā vientulībā – visi šie komponenti tika dziļi emocionāli pavērti skatītājiem, kas gan palika tradicionāli vēsi un atturīgi, nereaģējot uz patiesiem aktiermeistarības šedevriem. Latvijas iedzīvotāju stāsti – darbs Īrijā, bet dzīve un atmiņas Latvijā – tika savienoti ar globālu kustību postpadomju pasaulē. Izrāde varbūt ir pat detektīvstāsts par puisi Benu, kurš, kā viņš pats domā, ticis izmests no savas dabiskās dzīves vides. Mēs taču ticam, ka ir kaut kur uz šīs pasaules mūsu dabiskā vide, kurai mēs piederam. Vai mēs varam arī nepiederēt? Varam, bet ļoti gribas tomēr kaut kur būt mājās – mēs, sabiedriskie dzīvnieki, meklējam savas alas, tumšas un siltas... un atrodam tās citu cilvēku domās, viņu spējā mūs saprast, pasargāt mūs no sevis. Izraidītie nav stāstījums par vulgaritātes iemiesojumu sporta biksēs – šis apģērbs kopš 90. gadu sākuma kļuva par popkultūras un jauniešu pilsētas svētdienu pastaigas tērpu. Mēs vairs nebaidāmies iekļūt telefona austiņu aizsargjoslā un nedzirdēt citus, bet tomēr tik ļoti baidāmies palikt vieni, it sevišķi cilvēku pilnā bārā. No daudzām vientulībām top iestudējums par sapņu sabrukšanu, par akūtām bailēm atrast ierastajā kaut ko šausminoši jaunu.
  
Izlasi savu vienaudžu skaidrojumu izteicienam tik ļoti baidāmies palikt vieni, it sevišķi cilvēku pilnā bārā!
Armands
Anna
Reizēm ir tik labi, ka vari legāli neatbildēt uz jautājumiem un skatieniem. Ko cilvēki darītu, ja nebūtu izgudrotas telefona austiņas? Mēs gribam saglabāt savu privāto telpu un it kā ieturēt distanci no citiem, proti, sabiedrības, bet vienlaikus mēs negribam justies sabiedrībā vientuļi.
 
Kurš no abiem ir izpratis D. Hanova teicienu?

Lai risinātu uzdevumus, lūdzu reģistrējies!

Ātra reģistrācija: