Uzdevums:

1♦
Izlasi D. Hanova recenzijas fragmentu!
  
Šī izrāde ir rūpīgs lokalizācijas darbs – globāla darba imigrantu kultūra, balstīta nedrošībā un bailēs, sapņos un smagā fiziskā darbā, atstumtībā un asā vientulībā – visi šie komponenti tika dziļi emocionāli pavērti skatītājiem, kas gan palika tradicionāli vēsi un atturīgi, nereaģējot uz patiesiem aktiermeistarības šedevriem. Latvijas iedzīvotāju stāsti – darbs Īrijā, bet dzīve un atmiņas Latvijā – tika savienoti ar globālu kustību postpadomju pasaulē. Izrāde varbūt ir pat detektīvstāsts par puisi Benu, kurš, kā viņš pats domā, ticis izmests no savas dabiskās dzīves vides. Mēs taču ticam, ka ir kaut kur uz šīs pasaules mūsu dabiskā vide, kurai mēs piederam. Vai mēs varam arī nepiederēt? Varam, bet ļoti gribas tomēr kaut kur būt mājās – mēs, sabiedriskie dzīvnieki, meklējam savas alas, tumšas un siltas... un atrodam tās citu cilvēku domās, viņu spējā mūs saprast, pasargāt mūs no sevis. Izraidītie nav stāstījums par vulgaritātes iemiesojumu sporta biksēs – šis apģērbs kopš 90. gadu sākuma kļuva par popkultūras un jauniešu pilsētas svētdienu pastaigas tērpu. Mēs vairs nebaidāmies iekļūt telefona austiņu aizsargjoslā un nedzirdēt citus, bet tomēr tik ļoti baidāmies palikt vieni, it sevišķi cilvēku pilnā bārā. No daudzām vientulībām top iestudējums par sapņu sabrukšanu, par akūtām bailēm atrast ierastajā kaut ko šausminoši jaunu.
  
Izlasi savu vienaudžu skaidrojumu izteicienam tik ļoti baidāmies palikt vieni, it sevišķi cilvēku pilnā bārā!
Pēteris
Anna
Reizēm mēs paši labprātīgi izvairāmies no cilvēciskiem kontaktiem, bet vienlaikus gribam izjust šo kopības sajūtu, kas rodas, atrodoties kādā noteiktā sabiedrības kopā, piemēram, tajā pašā bārā.Lai atļautos būt pats cilvēku pilnā bārā, ir jābūt vai nu ļoti drosmīgam, vai nu ļoti lielam muļķim. Un tam nav nekādas saistības ar to, cik labi vai slikti mēs jūtamies kādā noteiktā sabiedrības daļā.
 
Kurš no abiem ir izpratis D. Hanova teicienu?

Lai risinātu uzdevumus, lūdzu reģistrējies!

Ātra reģistrācija: