Teorija

Pareiza dienas režīma ievērošana ir viens no veselīga dzīvesveida faktoriem.
 
Lai būtu iespējams produktīvi strādāt un justies labi, ikvienam cilvēkam ir jāievēro sev piemērotākais darba un atpūtas režīms.
 
Piemēram, lai justos labi:
  • saspringtus darba apstākļus jānomaina ar daudzveidīgu atpūtu brīvajā laikā - tas ir, tev ir jāatrod laiks pēc skolas un ārpusskolas aktivitātēm, lai atpūstos, jo tavs ķermenis nevar normāli strādāt, ja tam netiek dota iespēja atpūsties.
  • uzturēšanās telpās ir jānomaina ar atpūtu svaigā gaisā - svaigs gaiss ir nepieciešams, lai smadzenes spētu koncentrēties darbam, tādēļ, piemēram, pēc stundām ir ieteicams kaut nedaudz pastaigāties (piemēram, ejot uz mājām).
  • ilgstošu mazkustīgu darbu ir jānomaina ar aktīvu atpūtu - pēc tam, kad esi skolā salīdzinoši mazkustīgi pavadījis dienas daļu, atlikušajā laikā ir jāieplāno kaut kas, kas liek tev izkustēties - tās var būt gan dažādas sporta aktivitātes, gan arī pastaiga uz mājām u.tml.
Svarīgi!
Galvenās dienas režīma sastāvdaļas ir:
  • mācības.
  • darbi mājās,
  • brīvais laiks, atpūta,
  • miegs,
  • ēdienreizes.
Mācību un darba laikā savs režīms ir jāplāno tā, lai ik pēc 1-2 stundām būtu vismaz 5 minūšu atpūtas pauze. Šī iemesla dēļ skolā ik pēc mācību stundas ir starpbrīdis! Lai varētu pilnvērtīgi turpināt darbu, starpbrīža laiks ir jāizmanto, lai izkustētos, padzertos ūdeni, ja skolas vide atļauj - arī izietu svaigā gaisā. Lai atpūstos tik mazā laika posmā, ir pēc iespējas vairāk jānomaina tā vide, kas bija mācību stundu laikā, tas ir, starpbrīdī ir ieteicams pastaigāt, izstaipīties, nevis atkal sēdēt, ir ieteicams parunāties ar citiem, iziet laukā, nevis atkal noslogot redzi un domāšanu, spēlējot spēles telefonā.
 
Katram no mums ir arī savi pienākumi mājās, un obligāti savā dienas režīmā ir jāatvēl laiks arī tiem. Taču nevajag šos pienākumus uztvert kā papildus slogu - piemēram, suņa izvešana pastaigā vai istabas izslaucīšana var tikt uzskatīta par fizisko aktivitāti, kas tev pēc sēdēšanas skolas solā var palīdzēt izkustēties, lai justos labāk.
 
01.jpg
 
Miegs tāpat kā fiziskie vingrinājumi ir saistīts ar cilvēka veselības stāvokli, jo miegā laikā atpūšas gan cilvēka smadzenes un nervu sistēma, gan viss ķermenis un muskuļu sistēma. Lai varētu produktīvi strādāt, viena trešā daļa diennakts (tātad, aptuveni 8 stundas) cilvēkam ir jāpavada miegā. Pilnvērtīgu miegu nodrošina ērta gultasvieta un izvēdinātas telpas.
 
04.jpg
 
Ēdienreizes ir ļoti nozīmīga dienas režīma sastāvdaļa, jo veselīgs un regulārs uzturs palīdz organismam būt fiziski un garīgi spēcīgam. Lai būtu vesels, ir svarīgi ne tikai lietot uzturā veselīgu pārtiku, bet arī ievērot ēdienreižu regularitāti - tas ir, ēst pa mazākām porcijām vairākas reizes dienā, nevis vienā reizē apēst visu diennakts ēdiena devu.
 
03.jpg
 
Lai gan katram no mums ir savs, tā sauktais, iekšējais pulkstenis - iekšējais ritms, kurā jūtamies vislabāk (piemēram, vienam cilvēkam visērtāk šķiet visus darbus padarīt dienas pirmajā pusē, jo pēc tam viņš vairs nejūtas sparīgs, savukārt cits cilvēks ļoti lēni pamostas un vislabāk visu dara vakarā), ir jāspēj iemācīties plānot savu laiku tā, lai, nenodarot pāri veselībai, varētu pielāgoties ikdienas pienākumiem.
 
Atsauce:
Andersone G., Irbīte I., Pastore A., Zelmene D. Sociālās zinības. 7. klase. Zvaigzne ABC, 2008. 129. - 131. lpp 
VISC. Veselības izglītība: Metodiskais materiāls. VISC, 2013. Pieejams: http://www.visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/dokumenti/metmat/veselibas_izglitiba_vispvid_un_profizgl.pdf
https://c1.staticflickr.com/7/6190/6129972548_50cd6382a0_b.jpg
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/a/a8/Sleeping-girl.jpg
https://cdn.pixabay.com/photo/2014/11/07/16/08/child-520732_960_720.jpg